Nozaru ekspertu padomes

Nozaru ekspertu padomes ir nozaru konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt nozares profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu, veicinot valsts, nozares darba devēju un to organizāciju, darbinieku (arodbiedrību) organizāciju, profesionālo organizāciju un nozares speciālistu sadarbību cilvēkresursu attīstības jautājumos.

 

Kopš 2011.gada Eiropas Sociālā fonda projektā „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”, vienošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001, ir izveidotas un aktīvi darbojas 12 Nozaru ekspertu padomes.

NEP izveidotas šādās tautsaimniecības nozarēs:
1. Tūrisms, skaistumkopšana;
2. Ķīmiskās rūpniecības nozare un tās saskarnozares  - ķīmija, farmācija, biotehnoloģija, vide;
3. Metālapstrāde, mašīnbūve un mašīnzinības;
4. Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošana;
5. Kokrūpniecība (mežsaimniecība, kokapstrāde);
6. Būvniecība;
7. Enerģētika;
8. Pārtikas rūpniecība un lauksaimniecība;
9. Uzņēmējdarbība, finanses, grāmatvedība, administrēšana (vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un komerczinības);
10. Elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
11. Poligrāfija un izdevējdarbība, papīra un papīra izstrādājumu ražošana un datordizains;
12. Transports un loģistika.

 

 Nozaru ekspertu padomēs (NEP) pēc brīvprātības principa iesaistās:

  • nozares darba devēju organizācijas vai to apvienības;
  • nozares arodbiedrības organizācijas;
  • Latvijas Amatniecības kamera;
  • Izglītības un zinātnes ministrija;
  • Ekonomikas ministrija;
  • Labklājības ministrija;
  • Kultūras ministrija;
  • Satiksmes ministrija;
  • Zemkopības ministrija;
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;
  • Nodarbinātības valsts aģentūra;
  • un citas institūcijas.

 

Tādējādi tiek nodrošināta visu ieinteresēto pušu – valsts, darba devēju un to organizāciju, darbinieku un to organizāciju (arodbiedrību) un nozares pārstāvošo profesionālo organizāciju – deleģēto pārstāvju līdzdalība NEP darbā.

 

Šāds sociālo partneru iesaistes mehānisms nodrošina (Sociālo partneru līdzdalības) ieguvumi

  • sociālo partneru līdzatbildību;
  • pasūtījuma principu – kad tautsaimniecības nozaru pārstāvji prognozē nākotnē pieprasīto speciālistu skaitu un profilu;

priekšnoteikumus elastīgas izglītības sistēmas izveidei

 

Nozares ekspertu padomju funkcijas un galvenie uzdevumi:

  • izglītības un nodarbinātības vajadzībām veikt nozares izpēti un attīstības prognozēšanu;
  • izstrādāt nozares profesionālo kvalifikāciju struktūras;
  • saskaņot un veikt nozares profesionālo kvalifikāciju struktūru ekspertīzi;
  • izstrādāt nozares pamatprofesiju standartu un profesionālas kvalifikācijas pamatprasības;
  • veikt profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību ekspertīzi un saskaņošanu nozares profesijām;
  • sniegt atbalstu profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādē;
  • veikt profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura ekspertīzi;
  • deleģēt nozares ekspertus dalībai profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanā (kvalifikācijas eksāmeni (KE) un akreditācija);
  • deleģēt nozares ekspertus ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanā un atzīšanā nozares profesijās;
  • organizēt sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm un eksaminācijas institūcijām, kas organizē profesionālo kvalifikāciju piešķiršanu;
  • koordinēt profesionālās izglītības iestāžu sadarbību ar nozares uzņēmumiem un apkopot informāciju par prakses vietām;
  • veidot un uzturēt nozares ekspertu datu bāzi;
  • veidot nozares profesiju tālākizglītības un profesionālās pilnveides sistēmu;
  • sniegt priekšlikumus profesionālās izglītības pasūtījumam un kvalitātes nodrošināšanai;

u.c.

 

NEP darbs

NEP darbu vada NEP sekretariāts, kas sastāv no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Valsts izglītības satura centra nozaru konsultantiem.

 

NEP sekretariāts sasauc NEP sanāksmes pēc NEP locekļu ierosinājuma, ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos.
NEP locekļi ir valsts, darba devēju un to organizāciju, darbinieku un to organizāciju (arodbiedrību) un nozares pārstāvošo profesionālo organizāciju deleģētie pārstāvji darbam NEP.