Interešu izglītības attīstība kā viens no risinājumiem ilgtermiņā samilzušai speciālistu iztrūkuma problēmai

Datums: 2014.07.08

Pēdējos 10 - 15 gados nozare, kurā ietilpst datorzinātne, informācijas tehnoloģijas un komunikāciju tehnoloģijas, ir piedzīvojusi strauju izaugsmi visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā. Nozare pēc Ekonomikas ministrijas datiem ir saražojusi apmēram 5-6 % no Latvijas IKP un daudzkārt valdību deklarācijās tā ir pasludināta par valsts prioritāti, taču jāatzīmē, ka ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē izjūt, un tuvākajos gados izjutīs aizvien lielāku šīs nozares speciālistu iztrūkumu (ap 700 000 – 900 000).

Šobrīd 2013. gada 21. maija MK noteikumi Nr.281 ”Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem” ļauj jebkuru izglītības virzienu realizēt nepiedāvājot skolēniem iespēju apgūt mācību priekšmetu „Programmēšanas pamati”, tomēr pieaug skolēnu interese par šo mācību priekšmetu, un arī to izglītības iestāžu skaits, kas savās izglītības programmās piedāvā apgūt mācību priekšmetu (tai skaitā arī fakultatīvi) ir pieaudzis no 37 skolām 2009./2010. mācību gadā līdz 143 skolām 2013./2014. mācību gadā.

Pastāv samērā liela disproporcija bērnu un jauniešu dalībai kultūrizglītības programmās (~64% no visās interešu izglītības programmās iesaistītajiem audzēkņiem) un tehniskās jaunrades (~4% audzēkņu) un vides interešu izglītības programmās (~ 3% audzēkņu). Tas saistīts ar noturīgām un stabilām tradīcijām kultūrizglītībā, kuras daudzu gadu garumā koptas un nodotas no paaudzes paaudzēs, un nelielo skolēnu un skolotāju motivāciju un iespējām darboties tehniskās jaunrades jomā, kā arī vājo materiāli tehnisko bāzi.

Latvijā Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (eIKT) nozarē ir nodarbināta 1 no 200 darbspējīgām personām, bet Somijā – 4 no 200 darbspējīgām personām, tas nozīmē, ka Latvijā ir plašas attīstības iespējas. Taču jāatzīmē, ka gan datorikas, gan inženierzinātņu, gan daudzu citu nozaru attīstības pamatā ir algoritmiskās domāšanas attīstīšana un matemātikas apguve skolas posmā, bet tam par labu nerunā centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā, piemēram, 2013. gadā tikai 883 jeb 5 % absolventu ieguva 80 % vai vairāk punktu no maksimāli iespējamā.

Lai risinātu samilzušo problēmu ar speciālistu iztrūkumu datorikas nozarē, ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota rīcība visās izglītības pakāpēs un formās, negaidot jaunu uz kompetencēm balstītu izglītības standartu ieviešanu visos mācību priekšmetos.

Interešu izglītības attīstīšana eIKT jomā būtu skatāma kompleksi ar apguves uzsākšanu sākumskolā, lai racionāli izvietotu investīcijas gan pedagogu tālākizglītībai, gan mācību metodiskā nodrošinājuma izveidei, gan nepieciešamās aparatūras un programmatūras iegādei, kas būtu vienlīdz labi izmantojamas gan mācību stundās, gan fakultatīvajās nodarbībās gan arī interešu izglītībā.

Saskaņā ar Valsts izglītības satura centra (turpmāk – VISC) vīziju būtu izdalāmi trīs interešu izglītības attīstības virzieni eIKT: elitārais interešu izglītības virziens – potenciālo augsta līmeņa speciālistu sagatavošanai (7.-12.klase), vispārīgais interešu izglītības virziens – pieejams ikvienam (1.-12.klase) un tehniskais nodrošinājums interešu izglītības nodrošināšanai katrai skolai, kas izmantojams arī regulārajās mācību stundās.

Par VISC piedāvātās vīzijas iespējamību un pamatotību liecina daudzi labās prakses piemēri Latvijas skolās, piemēram, Valmieras sākumskolā, Liepājas 2. vidusskolā, Daugavpils 15.vidusskolā, Grobiņas ģimnāzijā un visu valsti aptverošajā projektā Start (IT).

VISC piedāvātā vīzija skatāma kopā ar uz kompetencēm balstīta standarta izstrādi un ieviešanu, un neatkarīgi no tā vai digitālās kompetences tiek apgūtas integrēti vai kā atsevišķs mācību priekšmets, tieši digitālās kompetences apguvei katru gadu būtu jāatvēl laiks vismaz vienas mācību stundas apjomā katru nedēļu no kopējās mācību slodzes. Digitālo kompetenču apguve ir organizējama informātikas skolotāja vadībā, bet tās tiktu nostiprinātas, veicot konkrētus uzdevumus, citos mācību priekšmetos.

Kopumā nozare un LDDK uzsver arī to, ka eksaktie un dabaszinātņu mācību priekšmeti tostarp informātika, ir jāsaglabā kā obligātie apgūstamie mācību priekšmeti ne mazāk kā līdzšinējā līmenī, ir stingri iebilstams pret jebkādu šo mācību priekšmetu nozīmes mazināšanos. Ņemot vērā IT pieaugošo nozīmi tautsaimniecībā un sabiedrībā, papildu obligāti apgūstamajam informātikas mācību priekšmetam datorikas pielietojumiem jābūt arī visos pārējos priekšmetos, ieskaitot sportu un mūziku.

 

Informāciju sagatavoja: eIKT NEP, LDDK darba devēju nozaru konsultante Ieva Erele

lzsaki savu viedokli

Autorizēties:draugiem.lv