Nākotnē nepieciešamās un pieprasītākās profesijas Latvijā

Datums: 2014.07.10

Kā norādīts Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātības” projekta „Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība” ietvaros izstrādātā „Darba tirgus īstermiņa prognožu 2014.gada 2. pusgadam” gala ziņojumā – visā Eiropā tuvākajā nākotnē (2020.g.) trūks apmēram 850 tūkstoši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) profesionāļu. Pārrēķinot šo prognozi uz Latvijas iedzīvotāju skaitu, tas būtu 2700 – 3000 IKT speciālistu iztrūkums. Latvijā šobrīd trūkst apmēram 1000 darbinieku tieši IKT nozarē un līdzīgs skaits varētu būt nepieciešams citās nozarēs, kurās ir vajadzīgi IT speciālisti.

IKT ekonomisko aktivitāšu ietvaros turpmākie divi gadu desmiti iezīmēsies ar IKT aktivitāšu īpatsvara un nozīmīguma pieaugumu visas cilvēces ekonomiskās un sociālās dzīves jomā. IKT aktivitāšu attīstība izpaudīsies ne tikai ar iespiešanos pārējās nozarēs kā to tehnoloģiskā progresa sastāvdaļas forma, bet arī noteikta dzīvesveida un pašizpausmes līdzeklis un apliecinājums nākotnes sabiedrības (reizēm saukta par „piekļuves” sabiedrību) visdažādākajiem slāņiem.

Un kā pauž LR Ekonomikas ministrija iedzīvotāju skaits kopš 2000.gada samazinājies par 358 tūkst. jeb 15 %. Līdz 2030.gadam iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, turklāt iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits.

Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (eIKT) nozarē kopumā 61,1% uzņēmēju norāda, ka turpmākajos gados darbinieku skaitu plānots palielināt. Turklāt lielākais uzņēmumu skaita palielinājums prognozēts tieši elektronisko un optisko iekārtu ražošanas (to norādījuši 75% uzņēmēju), IKT pakalpojumu (69,7%) un drošības sistēmu un pakalpojumu (60%) sektorā.

Tāpat kopējās situācijas izvērtēšanā būtiski ņemt vērā vairākus faktorus, kur situācijas un statistikas apkopojuma izejošie dati ir LR Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā, ka uzņemšana valsts finansētās profesionālās izglītības programmās 2013.g. septembrī uzņemti 567 audzēkņi, šī gada septembrī plānots uzņemt 598 (14 nozarei saistošās izglītības iestādēs). Un ESF finansētās profesionālās izglītības programmas 2013.g. septembrī uzņemti 47 audzēkņi, savukārt šī gada septembrī plānots uzņemt 98 audzēkņus (5 izglītības iestādes).

Vēl jo nopietnāk – nepietiekams ir jauniešu zināšanu līmenis eksaktajos mācību priekšmetos: 2012./2013.m.g. obligātajā centralizētajā eksāmenā matemātikā vidējais vērtējums Rīgā no 100% bija 39%, Republikas pilsētās un pārējās pilsētās attiecīgi – 37% un 38%, laukos – 32%.

Izvēles centralizētajā eksāmenā fizikā Rīgā – 60%, Republika, pilsētas – 59% un 50%, laukos – 41%; eksāmenā ķīmijā Rīgā – 65%, Republika, pilsētas – 67% un 66 %, laukos – 48%.

Tāpat šobrīd aktuālais centralizētais eksāmens fizikā un ķīmijā nav emocionāls, bet visnotaļ balstīts uz faktiem un tālākās ietekmes datiem, proti, kā viens no afektiem - liels atbirums pirmajā studijas gadā. Samazinās jauniešu īpatsvars, kas izvēlas kārtot centralizētos eksāmenus fizikā un ķīmijā, kur fizikas centralizēto eksāmenu 2013.g. kārtojuši vien 7.33% no absolventu skaita vispārizglītojošās skolās, ķīmijas centralizēto eksāmenu – vien 3.83%, pēdējos gados šo eksāmenu kārtotāju īpatsvars ir konstanti samazinājies. 13% jauniešu fiziku un ķīmiju neapgūst vispār, bet to vietā – integrēto dabaszinību kursu humanitārā un sociālā virziena programmas ietvaros.

Un visbeidzot nozares augstskolas kopumā gadā sagatavo ~600 bakalaura un 300 maģistra līmeņa speciālistus, kas kopumā nav pietiekami, lai nodrošinātu nozares izaugsmi un ļautu piesaistīt ārējos investorus.

Tas viss kopumā veido fonu šī brīža situācijai, kurā nozares asociācijas, pārstāvot to biedru (nozares darba tirgus un uzņēmējdarbības līderu) intereses – skaidri nosaka un paziņo šī brīža visnotaļ aktuālo un būtisko problēmsituāciju ar darbaspēka pieejamību, kvalitāti un praktiskās pieredzes iemaņām, prasmēm.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), A.Melnūdris norāda, ka jau šobrīd nozarē trūkst konkrētu tehnoloģiju programmētāji, datubāzes veidotāji, datu zvanu centru operatori, testētāji, IKT risinājumu konsultanti, IKT pakalpojumu ierīkošanas un atbalsta speciālisti, biznesa un sistēmu analītiķi, IKT projektu vadītāji, sistēmu administratori.

Latvijas Telekomunikāciju asociācija (LTA), J.Lelis informē, ka nozarei trūkst šobrīd telekomunikāciju inženieri (praktiķi). Sakarā ar to, ka jau pēc 3 studiju kursa jaunieši sāk strādāt kā speciālisti vai gatavojas braukt uz ārzemēm, un, ka uzņēmumos ir samērā grūti nodrošināt prakses iespējas, jo 6 mēnešu prakses nodrošināšanas izdevumi ir augsti, ko uzņēmums visiem praktikantiem nevar nodrošināt, līdz ar to būtu nepieciešamas dotācijas no valsts puses.

Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA), I.Cvetkova informē, ka biedru uzņēmumos  pieprastākie speciālisti, kas trūkst tagad un būs nepieciešami ir arī nākotnē - elektronikas inženieri, elektronikas tehniķi, telekomunikāciju inženieri un programmētāji.

 

Informāciju sagatvoja: I.Erele, LDDK nozares konsultante darba devēju satura jautājumos

lzsaki savu viedokli

Autorizēties:draugiem.lv