Atskats uz 10.06.2014. notikušo enerģētikas nozaru ekspertu padomes sanāksmi

Datums: 2014.07.10

10. jūnijā Rīgā, Z.Meierovica bulvārī 16-1 plkst.13.00 notika enerģētikas nozaru ekspertu padomes sanāksme.

 

 

Darba kārtībā tika skatīti šādi jautājumi:

  1. Sanāksmes darba kārtības precizēšana.
  2. Enerģētikas nozaru ekspertu padomes (turpmāk – ENEP) sanāksmju plāna 2014.gada 2.pusgadam apspriešana.
  3. Nozares ekspertu piesaiste  izglītības programmu (IP) un kvalifikācijas eksāmenu (KE) vērtēšanai.
  4. Darba devēju iesaiste topošo darbinieku apmācībā, darba vidē balstītas apmācības elementu ieviešana enerģētikas nozarē, NEP attīstības perspektīvas.
  5. Nozares pārstāvju informēšana par modulāro profesionālās izglītības programmu izstrādi.
  6. Par nākamās nozaru ekspertu padomes sanāksmes laiku un darba kārtību.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) enerģētikas nozares konsultants M.V.Kalniņš atklāj ENEP sanāksmi. Darba kārtības 5.punkts tiek pārcelts uz nākamo ENEP sanāksmi.

M.V.Kalniņš klātesošos iepazīstina ar ENEP sanāksmju plānu 2014.gada 2.pusgadam. ENEP sanāksmes tāpat kā līdz šim varētu notikt vienu reizi divos mēnešos. Galvenās apspriešanas tēmas sanāksmēs varētu būt izglītības programmu (turpmāk – IP) un kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk – KE) izstrāde enerģētikas nozarē.

Līdz nākamajai ENEP sanāksmei ENEP sekretariāts izsūtīs ENEP locekļiem ENEP sanāksmju plānu 2014.gada 2.pusgadam.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) nacionālā koordinatore R.Porniece ziņo par nozares ekspertu piesaisti IP un KE vērtēšanai. LBAS enerģētikas nozares konsultants J.Silarājs interesējas par iespējamo atlīdzību ekspertiem. LBAS nacionālā koordinatore R.Porniece kā iespējamo laiku, kad šī informāciju būs zināma, min jūlija sākumu.

Valsts izglītības satura centra (VISC) direktora vietnieks J.Gaigals sniedz informāciju par darba devēju iesaisti topošo darbinieku apmācībā, darba vidē balstītas (DVB) apmācības elementu ieviešanu enerģētikas nozarē, NEP attīstības perspektīvām.

M.Kalniņš vēlas zināt J.Gaigala domas par pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušām idejām par to, ka profesionālās izglītības iestādes (turpmāk – PII) varētu piešķirt kategorijas PII audzēkņiem.

J.Gaigals uzskata, ka ir pašsaprotami, ka vienas un tās pašas profesijas ietvaros var būt dažādas profesionalitātes līmeņa gradācijas; ir pašsaprotami, ka profesionalitāte pieaug strādājot un pilnveidojot to un atbilstoša novērtēšana būtu motivējošs faktors. Tāpēc kategoriju (vai kā savādāk nosauktas profesionalitātes gradācijas) detalizētu kritēriju izstrāde un  piešķiršana noteikti būtu nozares kompetence. J.Gaigals mudina nozares aktualizēt kvalifikāciju kartes, aktualizēt esošos un izstrādāt jaunus profesiju standartus (PS) un kvalifikāciju pamatprasības (KPP).

M.Kalniņš komentē – šis darbs ir vajadzīgs un nozarēm jābūt aktīvām, bet ir šaubas par PII spēju izmantot šos PS un KPP. Enerģētikas nozarē ir problēmas ar uzņemšanu nozares pamatprofesijā – „elektrotehniķis”. Lai PII „atmaksātos” realizēt KPP izglītības programmas (IP) būs jāiegulda liels darba un līdzekļi nozares popularizēšanā.

J.Silarājs vēlas uzzināt J.Gaigala viedokli par problēmsituāciju, ka Rīgas tehniskā koledža nevar pretendēt uz Eiropas fondu līdzekļiem, kas paredzēti profesionālajai izglītībai (PI). J.Gaigals iesaka nozares pārstāvjiem - LDDK, nozares arodbiedrībām – sarunās ar ministriju pārstāvjiem aktīvāk „cilāt” šo jautājumu un iestāties par nozari interesējošo jautājumu labvēlīgu risinājumu, t.sk. par koledžu attīstības jautājumiem. LDDK metālapstrādes nozares konsultants A.Lejiņš informē, ka koledžu struktūrā ir veiktas izmaiņas un to sastāvā ir dibinātas profesionālas vidusskolas. Šīm izmaiņām vajadzētu atrisināt iepriekšminēto problēmu.

Pieaicinātie PII pārstāvji vēlas pievērst klātesošo uzmanību faktam, ka pasniedzēju atalgojums PII ir atkarīgs no koeficienta, kas nozarēm ir atšķirīgs. Diezgan absurdi ir sanācis, ka enerģētikas nozarē, kas ir ļoti komplicēta un prasa ļoti specifiskas zināšanas, šis koeficients ir viens no zemākajiem. 

J.Gaigals apstiprina, ka metodika, pēc kuras vadoties tiek aprēķināts finansēšanas normatīvs profesionālās izglītības programmām, ir novecojusi un šā gada rudenī IZM sola izmaiņas.

M.Kalniņš interesējas, vai ir uzsākts darbs pie normatīvā regulējuma izstrādes darba vidē balstītai  izglītībai.

J.Gaigals – DVB izglītībai vēl nav izstrādāts vienots normatīvais regulējums, bet galvenais, ka  sasniedzamajiem (mācīšanās) rezultātiem un kvalifikācijas pārbaudījumu prasībām vajadzētu būt vienādam neatkarīgi no apmācības veida, kā pašlaik realizētajam modelim, tā arī DVB. Un KE, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju, visos izglītības iegūšanas veidos, vai tā būtu formālā, ārpusformālā vai DVB izglītība, jābūt vienam un tam pašam.

J.Silarājs pauž bažas, ka pašlaik realizējamās DVB izglītības programmās audzēknis tiek pārslogots – dienas laikā tiek apmeklētas PII teorētiskās nodarbības, bet vakarā audzēknis strādā.

M.Kalniņš min galvenos jautājumus, kas interesē Latvenergo koncernu, saistībā ar DVB izglītību:

1.      Kādi pienākumi būs darba devēja darbaudzinātājam?

2.      Kādā statusā audzēknis atradīsies uzņēmumā – darbinieks, stipendiāts, praktikants?

ENEP sekretariāts nolemj par nākamās ENEP sanāksmes norises laiku un vietu apstiprināt VIAA telpas Z.Meierovica bulvārī 16-1, 5 stāvs, Rīgā, 2014.gada 12.augustu plkst.13:00. ENEP ekspertiem tiks izsūtīti ENEP sanāksmes dokumenti, ENEP sanāksmes protokols.

 

Informāciju sagatavoja: J.Silarājs, LBAS enerģētikas nozares konsultants

lzsaki savu viedokli

Autorizēties:draugiem.lv