Skolu piedāvājums nesakrīt ar nozares darba tirgus pieprasījumu

Datums: 2014.10.17

Šī gada augusta pirmajā pusē LR Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informēja Latvijas Darba devēju konfederāciju un Nozaru ekspertu padomes par provizorisko uzņemšanas rezultātu apkopojumu profesionālajās mācību iestādēs. No šī apkopojuma tika secināts, ka, lai arī audzēkņu interese ir liela un uzņemšanas rezultāti daudz neatpaliek no plānotā, tomēr, dažu nozaru atsevišķās specialitātēs, tai skaitā kokrūpniecības nozares galdnieku, mēbeļu galdnieku un būvgaldnieku profesijās, ir vērojama salīdzinoši liela plānoto uzņemšanas rezultātu atpalicība.

Lai skaidrotu minētās tendences, kokrūpniecības nozares ekspertu padome (Kokrūpniecības NEP) veica padziļinātu profesionālo mācību iestāžu uzņemšanas rezultātu analīzi, kā arī izvērsa plašāku diskusiju nozares ekspertu – darba devēju, darba ņēmēju un valsts institūciju pārstāvju vidū.

Aplūkojot kopējos uzņemšanas rezultātus vairākās nozarēs (skat. 1. attēlu) redzam, ka uzņemšanas rezultāti katrai no nozarēm ir atšķirīgi ne vien pēc vidēji ik gadu uzņemto audzēkņu skaita, kas apraksta nozares “ietilpību” profesionālās izglītības kontekstā, bet arī pēc uzņemšanas rezultātu kopējām tendencēm. 

1.      attēls. Profesionālās izglītības programmās uzņemto audzēkņu skaits laika posmā no 2011. gada līdz 2014. gadam dalījumā pa nozarēm.

Avots: IZM prezentācija Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2014. gada 15. oktobra sēdē

Piemēram, laika posmā no 2011. līdz 2014. gadam Uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības un administrēšanas nozarē profesionālajā izglītībā ik gadu vidēji tiek uzņemti aptuveni 1000 audzēkņi, kamēr Kokrūpniecības nozarē – vidēji 550 audzēkņi. Tomēr uzņemšanas rezultāti šajās nozarēs ik gadu ir ievērojami atšķirīgi. Kā redzam 2012. gadā uzņēmējdarbības nozares uzņemšanas rādītāji strauji krīt ( -20.7%, salīdzinot ar 2011. gadu), kamēr Kokrūpniecības nozarē uzņemto skaitā šajā pat periodā vērojams 10.8% pieaugums. Šādas svārstības redzamas praktiski visās nozarēs, tomēr, kā redzams 1. attēlā, dažas no tām ir zināmā mērā stabilākas. Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozares uzņemšanas ikgadējie rezultāti ir vērtējami kā stabili – laika posmā no 2011. līdz 2014. gadam novirze no vidējā uzņemšanas rādītāja nepārsniedz 7.5%. Arī Kokrūpniecības nozarē ir vērojama zināma stabilitāte, tikai par nožēlu tā ir stabila lejupslīde uzņemto audzēkņu skaitā.  Kopš 2012. gada uzņemto audzēkņu skaits skolās, kas īsteno profesionālās izglītības programmas Kokrūpniecības nozarē, ir krities par 32.4%.

Saskaņā ar IZM publiskotajiem datiem, 2014./2015.m.g. vispārizglītojošo skolu 10.–12. klasēs izglītojamo skaits veidoja 93.37% salīdzinot ar situāciju 2013./2014.m.g., savukārt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu skaits 2014./2015.m.g. veido 91.87% no audzēkņu skaita iepriekšējā mācību gadā. Līdz ar to var pieņemt, ka problēmas audzēkņu piesaistē Kokrūpniecības profesijām rada lielais izbraukušo iedzīvotāju skaits un negatīvā demogrāfiskā tendence. Tomēr, kad mēs vērtējam tikai uzņemšanas rezultātus profesionālajās izglītības iestādēs kopumā, atklājas, ka tie ir samazinājušies tikai par 2.6% salīdzinot ar 2013. gadu un pat pieauguši par 3.5% pret 2012. gadu.

Uzņemšanas rādītāji 2011.–2014. gadā (tabula Nr. 1)

Uzņemts

Valsts budžeta finansētās vietās

ESF finansētās vietās

Kopā

2011. g.

9575

918

10493

2012. g.

8588

1230

9818

2013. g.

8207

2219

10426

2014. g.

7984

2175

10159

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Līdz ar to, ņemot vērā, ka vairākām nozarēm uzņemšanas rezultāti ir ar augošu tendenci, kā arī to, ka uzņemto audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs kopumā ir tikai nedaudz samazinājies, pie tā, ka Kokrūpniecības nozarē jau otro gadu pēc kārtas strauji sarūk uzņemto audzēkņu skaits, vainot vienīgi aizbraucējus un demogrāfiju nav objektīvi.

Lai izprastu, kas ir šīs negatīvās tendences iemesls Kokrūpniecības nozares profesionālajā izglītībā, aplūkojām uzņemšanas rezultātus detalizētāk – reģionu, skolu un konkrētu profesiju līmenī. 

2. attēls. Kokrūpniecības nozares izglītības programmu īstenojošo profesionālo skolu izvietojums.

 - skolas, kurām izdevās nokomplektēt vairāk nekā pusi no vismaz vienas plānotās grupas;

- skolas, kurām neizdevās nokomplektēt vairāk nekā pusi no vismaz vienas plānotās grupas;

- RVT filiāles;

- skolas, kurās tiek plānots realizēt apmācības kādā no nozares profesijām 2015.m.g.

 

Aplūkojot to profesionālās izglītības iestāžu izvietojumu, kas 2013. gadā realizēja apmācību vismaz vienā no nozares profesiju kartes pamatspecialitātēm (skat. 2. att.), var secināt, ka šo profesionālās izglītības iestāžu un to filiāļu tīkls sedz praktiski visus Latvijas reģionus un šo iestāžu skaits ir vērtējams, kā pietiekams.

Tomēr, aplūkojot šo skolu uzņemšanas rezultātus Kokrūpniecības nozares profesijās, tapa skaidrs, ka liela daļa no šīm izglītības iestādēm 2014. gadā Kokrūpniecības specialitātēs vai nu nav uzņēmusi nevienu audzēkni, vai arī uzņemto audzēkņu skaits neveido pat pusi no vienas plānotās audzēkņu grupas. Tas, ka šādas skolas atrodas vairākos Latvijas reģionos, pat Rīgā, kā arī tas, ka citu nozaru profesijās šīm skolām ir ievērojami labāki uzņemšanas rādītāji, liek domāt, ka šāda situācija nevar tikt viennozīmīgi vērtēta kā atsevišķa reģiona vai “lauku skolu” problemātika nokomplektēt audzēkņu grupas.

Visbeidzot, profesionālās izglītības iestāžu realizēto Kokrūpniecības nozares programmu un uzņemšanas rādītāju analīze profesiju (specialitāšu) līmenī parādīja, ka uzņemšanas rezultāti atpaliek no plānotā, jo uzņemšanas prognozes nākamajam gadam netiek koriģētas vai tiek koriģētas minimāli balstoties uz tekošā un iepriekšējo gadu uzņemšanas rādītājiem. Profesionālās izglītības iestāžu iesniegtais uzņemšanas plāns vairāk parāda skolas kapacitāti (vēlmi) uzņemt audzēkņus konkrētajā profesijā un konkrētā apjomā un tā nav uzskatāma par tendencēs balstītu prognozi. Piemēram, ja skola 2014./2015.m.g. plānojusi uzņemt 25 topošos galdniekus, bet reāli uzņemti 8, tad 2015./2016.m.g. skola kā plānu tik un tā norāda 25 topošos galdniekus.

Kokrūpniecības nozares profesijās, kas attiecās uz mežsaimniecības sektoru (meža mašīnu operatori, mehāniķi, motorzāģa operatori un mežsaimniecības tehniķi),situācija ir ar augšupejošu tendenci. Tomēr uzņemto audzēkņu skaits šajās profesijās veido  tikai 27% no visiem Kokrūpniecības nozares profesijās uzņemtajiem audzēkņiem. 67% no uzņemtajiem audzēkņiem sastāda 3 veidu topošie galdnieki – galdnieki, mēbeļu galdnieki un būvgaldnieki, kas ir tās pašas specialitātes, kuras IZM norāda, kā “plānu neizpildījušas”.

Kokrūpniecības nozares eksperti ir vienisprātis, ka darba tirgū pieprasījums pēc visa veida galdniekiem ir, tomēr tas noteikti neveido 200 galdniekus/gadā (Aprēķins veikts pieņemot, ka 3 galdnieku profesijās kopā iestājās 280 audzēkņi un atbirums mācību laikā veido aptuveni 30%.). Darba devēju skatījumā šobrīd un jau ilgu laiku kokapstrādes sektorā ir liels pieprasījums pēc tādu profesiju pārstāvjiem, kā programmvadības (CNC) kokapstrādes darbgaldu/līniju operatoriem, tapsētājiem, kā arī dažādas specifikas kokapstrādes iekārtu operatoriem un koksnes žāvēšanas procesu speciālistiem. Skaidrs, ka profesionālās izglītības iestāžu sagatavotie galdnieki lielākoties arī aizpilda šo profesiju trūkumu pārkvalificējoties uz vietas – uzņēmumā.

 

Tiktāl varētu secināt, ka uzņemšanas rezultātu kritums nozarē ir saistāms ar neadekvātu piedāvājumu no profesionālās izglītības iestāžu puses, tomēr Kokrūpniecības nozares eksperti pauda vēl vairākus argumentus, kas ir vērā ņemami.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzi par darba vietām 2013. gada novembrī atbilstoši profesiju klasifikatoram, redzams, ka tajās darbavietās, kas būtu tieši attiecināmas uz iepriekš minēto profesionālās izglītības iestāžu absolventiem Kokrūpniecības nozarē, strādā aptuveni 12 000 cilvēku. Tomēr, veicot tuvinātu aprēķinu un pieņemot, ka vidējais darba mūžs ir 40 gadi, varam aprēķināt, ka katru gadu šajās profesijās atbrīvojas aptuveni 300 darbavietas. Ņemot vērā, ka Kokrūpniecības nozares specialitātēs tika uzņemti 452 audzēkņi, no kuriem, saskaņā ar statistiku, aptuveni 30% nepabeidz mācības, katru gadu iegūstam  nedaudz vairāk kā 300 jaunos speciālistus. Tātad var pieņemt, ka ik gadu uzņemto audzēkņu skaits ir atbilstošs darba tirgus pieprasījumam vai tuvu tam. Izdarot šādu pieņēmumu, kritumu Kokrūpniecības nozares specialitāšu uzņemšanas rādītājos varētu skaidrot ar kokrūpniecības tehnoloģiju straujo attīstību un uzņēmumu modernizācijas procesiem, ko arī apliecina nozares darba devēji – meklējot iespējas samazināt ražošanas izmaksas, uzņēmumi ir atraduši risinājumus, kā daudzus procesus automatizēt.

Rezumējot iepriekš aplūkotos jautājumus, secinām, ka Kokrūpniecības nozares profesijās uzņemto audzēkņu skaits ik gadu samazinās, reaģējot uz pieprasījuma samazinājumu darba tirgū, kas rodas kokrūpniecības nozares uzņēmumu tehnoloģiskās attīstības rezultātā, kā arī darba tirgus pieprasījumam neatbilstošu profesiju speciālistu masveida sagatavošana no profesionālās izglītības iestāžu puses. Zināma loma tajā ir arī emigrācijai un demogrāfiskajiem procesiem, tomēr situācija profesionālajā izglītībā kopumā vērtējama vairāk pozitīvi kā negatīvi.

Runājot par profesionālās izglītības skolu piedāvājuma atbilstību darba tirgus pieprasījumam, ir jāņem vērā kāds interesants piemērs - skolās, kas ir centušās uzsākt CNC operatoru apmācības, audzēkņi nepiesakās programmās, jo to nosaukums ir sarežģīts (nepazīstams) un/vai nepievilcīgs. “Galdnieks” vidusmēra latvietim ir daudz saprotamāka profesija, kā “Programmvadības kokapstrādes darbagaldu/līniju operators”.

Kokrūpniecības NEP sanāksmē vienojāmies, ka esam gatavi iesaistīties, lai radušos situāciju uzlabotu, arī skolas atbalsta trūkstošo programmu realizāciju, tomēr kā, lai realizē nepieciešamo programmu “pārdošanu” potenciālajiem audzēkņiem? Vai CNC operatora prasmes un zināšanas būtu jāpaslēpj zem citas profesijas nosaukuma? Jautājums paliek atvērts, tomēr jau tagad skaidrs, ka “pārdošanas procesā” liela loma jāspēlē tieši darba devējiem.

 

Informāciju sagatavoja Artūrs Bukonts, Kokrūpniecības NEP konsultants darba devēju satura jautājumos

 

lzsaki savu viedokli

Autorizēties:draugiem.lv