Seminārs „Zināšanu vadība - uzņēmumu darbības ilgtspējas stūrakmens”

2013. gada 29. novembrī Rīgā Islande Hotel telpās notika Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas seminārs „Zināšanu vadība - uzņēmumu darbības ilgtspējas stūrakmens”, kurā bija uzaicināti un piedalījās vairāk kā 40 dalībnieki: MASOC biedri, mašīnbūves, metālapstrādes nozares uzņēmumu vadītāji, personāla speciālisti, sociālie partneri no LDDK, IzM, LBAS, profesionālās izglītības un apmācības iestāžu vadītāji un speciālisti. 

Semināru atklājot, MASOC valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš sava atklāšanas uzrunā, semināram piešķīra jaunu īpašu nokrāsu, uzsverot, ka „MASOC izaicinājums turpmākajiem trim gadiem - ikvienam nozares absolventam pēc profesijas iegūšanas - pēc profesionālās izglītības iestādes, koledžas, augstskolas absolvēšanas - tiek garantēts darbs nozares uzņēmumos Latvijā”. Klātesošo auditorijā paziņojums guva nedalītu atbalstu un semināra norisei piešķīra īpašu pozitīvu noskaņu. 

Semināra turpinājumā MASOC izpilddirektors Toms Grīnfelds iepazīstināja dalībniekus ar projektu KnowMe norisi, sniedzot pētījuma rezultātus un prezentējot projekta KnowMe rokasgrāmatu par zināšanu pārvaldību „Zināšanas kā bagātība. Atklāj zināšanas savā uzņēmumā”, kuru saņēma katrs semināra dalībnieks. 

 

TNS pētniece Natalja Kovaļova prezentēja vairāku 2012/2013.g. veikto pētījumu aptauju rezultātus jautājumos, kas nosaka uzņēmuma darbības ilgtspēju un tās  veicinošos darba vides faktorus. Natalja Kovaļova norādīja, ka uzņēmumu vadītāji Latvijā par vissvarīgākajiem aspektiem, kas sekmē Latvijas attīstību ilgtermiņā, biežāk uzskata sociālos un ekonomiskos aspektus. Iedzīvotāju viedoklis šajā jautājumā sakrīt ar uzņēmējiem, tomēr var atzīmēt, ka iedzīvotāji pēdējo gadu laikā lielāku nozīmi piešķir uzņēmuma godīgai rīcībai un klientu interešu ievērošanai. Ņemot vērā, ka rūpes par darbiniekiem tiek atzītas par svarīgāko uzņēmuma ilgtspēju veicinošo faktoru, liela uzmanība jāvelta darbinieku iesaistes monitoringam (Employee engagement). Iesaistes rādītājs Latvijas strādājošo vidū ir vidējā līmenī un, salīdzinot ar 2011.gada datiem, ir vērojams iesaistes indeksa neliels pieaugums. Faktori, kuriem pašlaik ir liela ietekme uz darbinieku iesaisti – atalgojums un papildus ieguvumi, kā arī uzņēmuma tēls, darbība un vadība. Prezentācijā tika apkopoti  dati par dažāda līmeņa un nozaru darbinieku viedokļiem.

 

 

Semināra turpinājumā MASOC projekta vadītāja Gita Gurtiņa sniedza ieskatu ESF Projekta „Metālapstrādes nozares speciālistu apmācības 2010.-2015.” norisē, pastāstīja par pirmajiem rezultātiem un projekta iespējām. Projekts noris sadarbībā ar LIAA, un tā mērķis ir  veicināt investīcijas cilvēkresursos un darbaspēka kvalifikācijas celšanā. Projektā jau apmācīti 732 darbinieki no 84 uzņēmumiem vairākos nozarei nozīmīgos mācību virzienos, t.sk.: programmatūras datu uzskaites sistēmas, metinātāju mācības, atestācija un pāratestācija, metālapstrādes iekārtas, ražošanas vadību, programmēto darbgaldu vadība, pneimatiskās un hidrauliskās sistēmas, termiskā metālu griešana, metināšanas kvalitātes uzraudzības personāla apmācības, virsmas apstrādes tehnoloģijas, u.c. Prezentācijas turpinājumā Gita Gurtiņa informēja par esošās izstrādes uz 1 strādājošo (tūkst.LVL) mašīnbūves un metālapstrādes nozarē pieaugumu vidēji no 35,2 tūkst Ls 2010. gadā līdz 48,1 tūkst Ls 2012. gadā, kas nenoliedzami kā viens no iemesliem ir darbinieku kvalifikācijas celšanas rezultāts. 

Semināra laikā tā dalībnieki tika iepazīstināti ar vienu no nozares pamatvērtībām- zināšanu attīstību un praktisku pielietojumu biznesā, tika prezentēti labas prakses piemēri no nozares uzņēmumiem AS Inspecta Latvia, SIA Baltrotors, AS Severstaļlat  darbinieku zināšanu attīstības jomā, parādot, kā tiek organizētas  mācības uzņēmumos un MASOC kopprojektos, kāda ir šo mācību praktiskā nozīme un ietekme uz biznesa attīstību un tā rezultātiem. Semināra dalībnieki tika informēti, ka projekts pagarināts līdz 2015. gada 1. jūnijam un ir iespēja iegūt papildus finansējumu un, pieteikumus darbinieku mācībām MASOC jāiesniedz līdz 12.decembrim.

Semināra turpinājumā IzM Izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības jautājumos Ina Vārna informēja klātesošos par aktuālo un risinājumiem audzēkņu praksē un tās organizācijas sistēmā Latvijas profesionālajā izglītībā. Prezentācijas saturs, tās struktūra un profesionālais izklāsts guva nedalītu dalībnieku atsaucību. Ina Vārna savā prezentācijā, uzsverot prakses nozīmi, norādīja, ka „mācību prakse nodrošina izglītojamajam iespēju teorētiski iegūtās zināšanas, prasmes, kompetenci pilnveidot un lietot praktiski, un kļūt par darba tirgū pieprasītu speciālistu izvēlētajā profesijā”. Turpmākajā prezentācijā Ina Vārna iepazīstināja klātesošos ar Darba vidē balstītu mācību ieviešana PII, kas projekta veidā jau uzsāktas 6 PII, kurā iesaistījušies 140 audzēkņi 17 profesiju kvalifikācijā, tās atbalstot 29 organizācijām- uzņēmumiem, tajā skaitā arī no mašīnbūves un metālapstrādes nozares. Ina Vārna norādīja, ka Valsts budžeta dotācija 2011.-2013.g. atbilstoši MK 02.10.2007. noteikumiem Nr.655 laika periodā no 2011. gada līdz 2013. gadam normatīva nodrošinājuma % profesionālajā izglītībā jeb kopējās izmaksas vidēji uz vienu izglītojamo gadā ir pieaugušas no 79,5% līdz 90,1%, kas viennozīmīgi ir būtisks un nozīmīgs pieaugums, lai nodrošinātu profesionālās izglītības finansējumu, bet, kvalifikācijas prakses organizēšanas izmaksas no valsts netiek finansētas vispār, un tam finansējums nav piešķirts. Semināra dalībnieki to debatēs aktualizēja kā pilnīgi nepieņemamu situāciju un maināmu nākamo finanšu pānošanas periodos.

Izglītības un karjeras portāla prakse.lv vadītājs Jānis Logins praktiski nodemonstrēja portāla prakse.lv un jaunā projekta Virtuālā prakse darbību, kā jaunieši var iepazīties ar sev interesējoso uzņēmumu, iepazīties ar tā darbību virtuālā vidē. Portāls ir ieguvis nedalītu jauniešu uzmanību, tā reģistrēto dalībnieku skaits ir vairāk kā 60 tūkstoši studenti, vairāk kā 2000 uzņēmumu, apmeklējumu skaits ir nepilns pusmiljons apmeklējumu un apmēram 250 tūkstošu reižu jaunieši izmantojuši virtuālās prakses iespējas. Jānis Logins aicināja klātesošos kļūt par Virtuālās prakses dalībniekiem, tādejādi, radot iespēju jauniešiem iepazīties ar uzņēmumu, bet uzņēmumiem rodot iespēju aicināt pie sevis praksē un darbā jauniešus.

Semināra turpinājumā MASOC eksperts izglītības un nodarbinātības jautājumos Artūrs Graudiņš iepazīstināja ar MASOC jaunu ierosinājumu profesionālās izglītības jomā „Prakses reģistru”, kas paredz jaunu publiskās un privātās partnerības iespēju, veidojot jaunu korporatīvās sociālās atbildības pieeju profesijas apgūšanas jomā jaunu darbinieku sagatavošanā. Iepriekš veiktā analīze norāda, ka  MASOC 9 sadarbības partneri profesionālās izglītības jomā  nozares mācību programmās mācās kopskaitā 1048 audēkņi, plānotais praktikantu skaits 2013./2014.m.g.- 642, plānotais absolventu skaits visās mācību programmās- 410. Nozares uzņēmumiem tas ir nopietns un būtisks papildinājums, konkurējot darba tirgū. Prezentācijas laikā tika uzsvērts, ka projekta ieviešana pavērtu jaunas iespējas uzņēmumu  darbības nepārtrauktībai, ienestu jaunas zināšanas uzņēmumos, jaunas iespējas biznesā, tas kalpotu kā savdabīga personāla nodrošinājuma garantija biznesa turpinājumam, nodrošinot paaudžu pēctecību industrijā, vienlaikus uzsverot mūsu kā līdzcilvēku pilsonisko atbildību par saviem bērniem un viņu nākotni – no profesijas apguves līdz patstāvīgam darbam – par pilnvērtīgas dzīves iespējamību šeit uz vietas Latvijā.

 

 

Prezentācijas laikā Artūrs Graudiņš analizēja  prakses organizācijas dalībnieku pienākumu un  atbildības sadalījumu, pašreizējās prakses organizācijas sistēmas plusus un mīnusus. Prezentācijas noslēgumā Artūrs Graudiņš uzsvēra trīs būtiskākās atziņas projekta ieviešanā:  (1) Publiskās un privātās partnerības projekti ir sadarbības forma, kura ļauj maksimāli koncentrēt intelektuālos un finanšu resursus, sasniedzot plānotos mērķus visātrākajos termiņos ar zemāko izmaksu līmeni un lielāko efektu. (2) Profesionālās izglītības jomā nepieciešami pozitīvi sistēmiski risinājumi, kuri ļauj jauniešiem saskatīt iespējamo izglītības ieguves praktisko pielietojumu un konkrēto turpinājumu- pēc profesijas iegūšanas  uzsākt darbu apgūtajā profesijā Latvijas darba tirgū.  (3) Jāveido Darba iespēju vide, lai profesionāli zinošākie jaunieši saņemtu uzaicinājumus sava potenciāla attīstībai, un darba devēji būtu ieinteresēti veidot jaunas darba vietas, lai jaunieši realizētu savu potenciālu valstī, kura finansējusi profesijas iegūšanu.

Semināra noslēgumā tā dalībnieki no IzM, LBAS, Valmieras PV, LDDK sniedza savu vērtējumu semināra gūtajās atziņās, uzsverot, ka MASOC ir spējis organizēt semināru, kura laikā ir prezentēti izcili labas prakses piemēri, sniegti pārdomāti, praktiski īstenojami konkrēti  priekšlikumi, kuri būtu nozīmīgi visai profesionālajai izglītības sistēmai un biznesa videi kopumā, novēlot neatlaidību, izturību un arī turpmāku mērķtiecību ierosinājumu ieviešanā.


Informāciju sagatavoja: LDDK nozares konsultants A.Lejiņš

lzsaki savu viedokli

Autorizēties:draugiem.lv