„Mācību prakšu saimniecību tīkls un attīstības iespējas. NEP darbība”

Šī gada pavasarī notika sanāksme „Mācību prakšu saimniecību tīkls un attīstības iespējas. NEP darbība”.

Sanāksmē piedalījās Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības NEP konsultante darba devēju jautājumos S.Babāne, kā arī Profesionālās izglītības iestāžu vadītāji un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vadība.

 Sanāksmes atziņu kopsavilkums

1.    Nepieciešama vienota prakšu sistēma, jo atvieglotu skolu darbu. Prakšu vietu piedāvājumam jānāk no darba devēju puses. Līdzekļu prakses procesā iesaistīto atbalstam no valsts budžeta nebūs, taču būs pieejams atbalsts no Eiropas Sociālā fonda. Būtu nepieciešams iestrādāt norādi, ka prakses lauksaimniecības nozarē var iziet tikai sertificētās saimniecībās, paredzot arī izņēmuma gadījumus, kad varētu būt atkāpe no šī nosacījuma.

2.    Daļai profesionālo izglītības iestāžu, kas īsteno lauksaimniecības programmas, prakšu realizācijā ir laba sadarbība ar MPS „Vecauce”, kā arī LLKC sistēmā esošajām moderno tehnoloģiju saimniecībām. MPS „Vecauce” spētu nodrošināt prakses vēl vairāk praktikantiem no PII. Svarīgs ir finansējums, lai spētu nodrošināt atbalstu praktikantu transportam, ēdināšanai, izmitināšanai.

3.    Latvijā prakšu sistēmas finansējuma modelis ir jāmaina, jo prakses vadītājam par darbu ir jāmaksā, jo tikai tad var prasīt atbildību par praktikanta izglītošanu.

4.    Lauksaimniecībā nodarbināto skaits ar katru gadu samazinās. Nozarē nepieciešami vismaz 4000 speciālistu, kuru šobrīd nav. Lauksaimnieciskā izglītība ir konkurētspējīga arī ārzemēs. 3. Kvalifikācijas līmenī būtu nepieciešama specializācija – augkopība, lopkopībā utt.

5.    Modelis – nauda seko skolēnam, nav attaisnojies. Jāfinansē programma.

6.    Šobrīd daudzi mācās lauksaimniecības programmās (1.5 g.), lai varētu iesniegt projektus un saņemt ES fondu līdzekļus. Tā ir nepareiza motivācija mācīties, ko sekmējuši populistiski solījumi.

7.    PII norāda, ka daļā programmu ir problēmas ar grupu nokomplektēšanu. Kā risinājumu izmanto grupu apvienošanu, taču tas pazemina apmācību kvalitāti. Šo problēmu varētu novērst, pielietojot karjeras atbalsta pasākumus.

8.    Daļa PII norāda, ka daži profesiju nosaukumi ir neveiksmīgi izvēlēti, piem., Lopkopības tehniķis. Lopkopis un Lopkopības tehniķis ir tie, ko skolas vēlētos mainīt uz Lauksaimniecības tehniķi.Lauku īpašumu apsaimniekotājs - ir viens no sasitošākajiem programmas nosaukumiem un skolas pie tā pieturas.

9.    PII sistēmā būtu attīstāma moduļu izglītība, lai 2.kvalifikācijas līmeni varētu iegūt 3 gados, taču spējīgākie audzēkņi iegūtu 3.kvalifikācijas līmeni.

10.Katrā Latvijas reģionā nepieciešama vismaz viena PII. Šobrīd reģionos ir divi profesionālās izglītības kompetences centri – Kandava, Priekuļi un Malnava. Jauna skola nav ieplānota, jo trūkst finansējuma. Idejiski tiek plānots, ka Malnavas koledža varētu būt Latgalē lauksaimniecības izglītības centrs. Zemkopības ministrija vēl ciešāk iesaistīsies profesionālās izglītības nodrošināšanā lauksaimniecībā un prakšu vietu atbalstīšanā. Iespējams arī ar finansiālo atbalstu. Tas notiks sadarbojoties ar LLKC un IZM.

11.IZM izstrādes kārtībā ir projekts par uzņēmumu un skolu prakšu vadītāju apmācību. Būs iespējams iegūt B programmas kursu.

12.Sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, speciālo atbalsta pasākumu ietvaros, ir iespēja izdot materiālus par lauksaimniecības tematiku.

13.Svarīgi, lai PII, kurās īsteno lauksaimniecības programmas, tās būtu savstarpēji standartizētas.

14.Būtu nepieciešams, lai Latvijā būtu vismaz viena PII, kurā būtu iespējams izglītot lauksaimniecības speciālistus ne tikai profesionālos jautājumos, bet arī par vadības zinībām.

15.2015. gadā LLKC piedāvās PII lauksaimniecības priekšmetu skolotājiem tālākizglītības kursus par augkopības un lopkopības jautājumiem.

Informāciju sagatavoja Sarmīte Babāne, Latvijas Darba devēju konfederācija, Nozares konsultante darba devēju satura jautājumos

lzsaki savu viedokli

Autorizēties:draugiem.lv