Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozaru ekspertu padome. Diskusija par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu

Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozaru ekspertu padome. Diskusija par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu.

Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozaru ekspertu padome 17. aprīlī kārtējā sanāksmē izskatīja aktuālus jautājumus par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī profesiju nozares aktualizēšanu.

Sarunā tika aicināti pārstāvji no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Lauku un konsultāciju izglītības centrs, kā arī NEP locekļi.E. Vidžups, finanšu un attīstības departamenta, attīstības nodaļas vadītājs(NVA) iepazīstina klātesošos ar prezentāciju par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Darba tirgus pieprasījums lauksaimniecības nozarē nav būtiski mainījies. Ir prognoze, ka visvairāk trūkst jauktu lauksaimniecības kultūru un lopkopības fermu strādniekiVismazāk pieprasītas profesijas ir jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji (samazinās nodarbinātie šajā jomā). Pārtikas un līdzīgu produktu ražošanas iekārtu operatori ir tās profesijas, kur ir lēnām augošs pieprasījumsDarbaspēka pieprasījums augs Pierīgā, Zemgalē un Kurzemē.

Savukārt Anita Līce, izglītības un nodarbinātības eksperte (LDDK) iepazīstinaklātesošos ar prezentāciju par darba tirgus prognozēm. Informēja, kādas prognozes tiek izmantotas LDDK darbā: EM, NVA, EUROFOUND, CEDEFOP, EU Skills programma, biedru aptaujas. Pēc LDDK aplēsēm augstākā līmeņa inženiertehnisko speciālistu pieprasījums ir daudz lielāks nekā piedāvājums. Vīzija – jāiet uz augsti pievienoto vērtību, eksporta attīstība, jāpāriet uz konkurences priekšrocībām. Satraucoša ir vecuma struktūra – lielākā daļa augstākā līmeņa speciālistu ir pirmspensijas vecumā. Emigrācija (algu jautājums) – izbrauc liela daļa kvalificētu cilvēku. Tās visas ir sekas, kas rodas dēļ tautsaimniecības struktūras neatbilstībām.

Diskusijā M.Cimermanis,Latvijas Lauku un konsultāciju izglītības centra eksperts,iepazīstina klātesošos ar prezentāciju par nodarbinātību lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozarēs. Sistēma nauda seko skolēnam - Latvijā nedarbojas veiksmīgi. Norāda, ka varbūt mums jāņem piemērs no skandināviem un igauņiem, kur bērni tiek nogādāti uz labākajām skolām, nevis skolas pie bērniem. Nozaru speciālisti vēlētos lauksaimniecību saukt par agrobiznesu. Pārtikas rūpniecībai būtu jāpalielina nodarbināto skaits, bet ar efektivitāti, lai varētu radīt pievienoto vērtību Latvijā, neizvedot nepārstrādātu produkciju (graudi, piens u.c.). Pārtikas industrija ir Latvijas ekonomikas vilcējspēks šobrīd. Tas pats arī zivju nozarē. Nozares nākotne ir atkarīga no tā, vai mēs varam pieņemt lēmumu uz vietas par pievienotās vērtības radīšanu produkcijai Latvijā. Diemžēl Zemkopības ministrijā joprojām nav konkrēta attīstības stratēģija. Profesionāļi lauksaimniecības un pārtikas rūpniecībā ir nepieciešami ne tikai kā saimniecību vadītāji vai strādnieki, bet arī augsti kvalificēti speciālisti ZM, LLKC, LAD, PVD, VAAD u.c. Vienā skolā vajadzētu būt vismaz 400 skolēni.  Uzsvēra, ka ir jādomā arī par augstāko izglītību, jo Igaunijas, Lietuvas un Somijas universitātes domā par programmām angļu valodā, lai studenti var braukt mācīties no citām valstīm. NEP uzdevums ir sekot līdzi skolu programmu kvalitātei. Iepirkums par programmas realizāciju – neatkarīgi no bērnu skaita. Nozaru ekspertiem ir jāzina, cik maksā programmas. Finansēšanas modelis ir jāmaina.Latvija varētu būt eksportētāji arī izglītības nozarē.

Informāciju sagatavoja: I.Freiborne, LBAS nozaru konsultante

lzsaki savu viedokli

Autorizēties:draugiem.lv