Profesionālā izglītība Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošanas nozarē. Atskaņas pēc NEP sanāksmes 06.11.2015.

Datums: 2015.11.06

Saskaņojot uzņemšanas plānus nozares profesijās, rodas diskusija par profesionālajās izglītības iestādēs sagatavoto „jauno profesionāļu” atbilstību speciālistu pieprasījumam darba tirgū.

Vispārīgu ieskatu darba devēju pieprasījumam pēc konkrētiem speciālistiem ar noteiktām kompetencēm sniedz neliels pētījums. Pētījumā izskatīti darba piedāvājumu interneta portāli (SS.lv - https://www.ss.lv, CV.online - https://www.cv.lv, CV.market - http://www.cvmarket.lv, Nodarbinātības valsts aģentūra -  http://cvvp.nva.gov.lv). Lai arī pētījums neietver visus avotus par brīvajām vakancēm un informācijas izskatīšanas laika posms ir viena diena, tomēr iegūtā informācija sniedz aptuvenu priekšstatu par esošās situācijas faktisko ainu (jāparedz, ka piedāvāto brīvo vakanču ir vairāk un arī citās nozares profesijās).

Kopumā noskaidroti 93 darba piedāvājumi nozares profesijās, no kuriem 80% ir šuvēja profesijā, kas pēc darbu aprakstiem ietver lielākoties šūšanas operatorus un šuvējus, arī: apģērbu šuvējus A-Z, darba apģērbu šūšanu, apģērbu labošanu, piegriezējus, dāmu vai kungu apģērbu drēbniekus-piegriezējus, šuvējus ar drēbnieka kvalifikāciju, gludinātājus, trikotāžas piegriezējus, mēbeļu tapsētāju/-s, šūto izstrādājumu pārdevējas-konsultantes ar kompetencēm šūšanas jomā, saulessargu šūšanu, korsešģērbu un apakšveļas piegriezējus un šuvējas. Papildus šuvēja profesijai 2. kvalifikācijas līmenī ražotāji piedāvā darbu arī tekstilmateriālu ražošanas operatoriem, ādas amatniekam, adītājiem, dizainerim un profesijā, kura šobrīd nozares profesionālo kvalifikāciju kartē nav ietverta – šūšanas un piegriešanas iekārtu mehāniķim. Savukārt 4.-5. kvalifikācijas līmenī visvairāk darba vietu piedāvāts apģērbu konstruktoriem, sekojoši, apģērbu tehnologiem, ražošanas vadītājiem un tehniskajam apģērbu dizainerim (skat. 1. att.). Atbilstoši 3. kvalifikācijas līmenim (spriežot pēc piedāvāto darbu apraksta) darba piedāvājumos atrodami tikai ~2% ražotāju piedāvāto darba vietu.

1.att. Brīvās vakances nozares profesijās (skaits norādīts iekavās) uz 3.11.2015

Valsts teritoriālajā skatījumā brīvās darba vietas izvietojas proporcionāli uzņēmumu skaitam un lielumam: 62 darba vietas Rīgā un Rīgas reģionā, 7 Daugavpilī, 5 Liepājā, 4 Zemgales reģionā (Jelgavā), 3 Krāslavā un Valmierā, un atbilstoši uzņēmumu izvietojumam pārējā Latvijas teritorijā – 1-2 darba vietas (skat. 2. att.).

2. att. Brīvo darba vietu izvietojums Latvijas teritorijā pa reģioniem

Ņemot vērā salīdzinoši lielo brīvo darba vietu skaitu, rodas jautājums – vai profesionālās izglītības iestādes (PII) nespēj nodrošināt pieprasītās vakances ar jaunajiem speciālistiem? Kā liecina fakti (Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtā informācija), 3 gadu laikā (no 2011. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 1. oktobrim) arodskolās un tehnikumos (precīzāk 8 IZM pakļautībā un 1 pašvaldības pakļautībā esošajā izglītības iestādē) ir sagatavoti kopā 416 speciālisti tekstila jomā, neskaitot citas izglītības iestādes un dizaina, mākslas, tālākizglītības, formālās un neformālās izglītības programmas, kas arī dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju ar nozari saistītajās specializācijās. Tāpat arī minētajās izglītības iestādēs mācības 2013./2014. mācību gadā turpina kopā 721 izglītojamais (situāciju izglītojamo skaita ziņā minētajās PII skat. 3. att.).

3. att. Izglītojamo un jauno speciālistu skaits nozarē (2011.-2014. gadam)

Diemžēl, salīdzinoši liels skaits izglītību ieguvušo neturpina realizēties darbā, un tas ietekmē neaizpildīto darba vietu skaitu. Šim faktam savukārt ir dažādi iemesli un skaidrojumi. Viena no iespējamām pamatproblēmām ir mazās algas. Nozares darba devēji 2. kvalifikācijas līmenim vairumā gadījumu var piedāvāt tikai minimālo algu, kas ir 360,00 eiro (vai realitātē, iespējams, darbiniekam nespējot izpildīt ražošanas normas, alga varētu būt vēl mazāka).

Lai arī darba devēji vairāk pieprasa 2. kvalifikācijas līmeņa šuvējus, tomēr profesionālās izglītības iestādes izvēlas sagatavot 3. kvalifikācijas līmeņa profesiju Tērpu stila speciālists, un to nosaka vairāki faktori, piemēram – pievilcīgais nosaukums, protams, arī augstāka profesionālā kvalifikācija un profesijas ieguvējam pamatzināšanas strādāt gan uzņēmumā, gan veidot individuālo uzņēmumu. Turpretim Šuvēja un Drēbnieka profesija jauniešus nesaista.

Darba devēji apšauba 3. kvalifikācijas līmeņa 1,5-gadīgās izglītības programmu kvalitāti. Nozares ekspertu padomes (NEP) sanāksmē 6. novembrī tika nolemts šoreiz neatbalstīt uzņemšanu 1,5-gadīgajā Tērpu stila speciālista programmā (šo programmu realizēšanu un rezultātus būtu nepieciešams izvērtēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenu laikā), savukārt 1,5-gadīgās Modelēšanas un konstruēšanas speciālista programmas kvalitāti NEP izvērtēs kopā ar PII profesionālās kvalifikācijas eksāmenu laikā. Tāpat arī NEP aicina profesionālās izglītības iestādes izskatīt iespējas sagatavot darba devēju pieprasītos šuvējus un drēbniekus. Kopumā NEP sanāksmē tika atbalstīta uzņemšana 262 izglītojamiem 3. kvalifikācijas līmeņa, 130 izglītojamiem 2. kvalifikācijas līmeņa un 18 izglītojamiem 1. kvalifikācijas līmeņa profesiju apgūšanai.

 

Informāciju sagatavoja: Ingrīda Šahta, LDDK Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošanas nozaru konsultante darba devēja satura jautājumos

 

 

lzsaki savu viedokli

Autorizēties:draugiem.lv