Vai „Šuvēja” profesijai ir „nākotne”?

Nozares īss raksturojums uz 2014. g. 1. semestri:

Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošanas nozarē nodarbināti vairāk nekā 13 tūkstoši strādājošo apmēram 700 uzņēmumos, no kuriem lielākā daļa ir nelieli individuālie uzņēmumi, kuri saražoto produkciju realizē praktiski tikai Latvijā.  Savukārt no tiem nozarei nozīmīgi ir apmēram 100 uzņēmumi, kuri dod 75 % no kopējā nozares apgrozījuma un 98 % no eksporta. Nozarei nozīmīgie uzņēmumi izvietoti visā Latvijas teritorijā (skat. 1. attēlu), visvairāk koncentrējoties Rīgas un Pierīgas reģionos (vairāk kā puse – 53% no visiem uzņēmumiem, Kurzemes reģionā – 28%, bet Zemgales, tāpat kā Latgales reģionā – 8% uzņēmumu, skat. 2. att.). Atbilstoši nozīmīgāko uzņēmumu izvietojumam (1. att.) izvietotas arī profesionālās izglītības iestādes (Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas un pašvaldību pakļautībā esošās skolas), kurās apgūst ar nozari saistītās profesijas.

1. att. Nozarei nozīmīgo uzņēmumu izvietojums Latvijā pa reģioniem (2014. gada 1. semestris)

 

    

2. att. Nozarei nozīmīgo uzņēmumu izvietojums Latvijā, pa reģioniem, % un nodarbināto skaita ziņā (2014. gada 1. semestris)

 

Nodarbinātības valsts aģentūras Īstermiņa prognozes2014. gada 2. pusgadam liecina, ka:

  • Ilgstošo vakanču skaita ziņā2014. gada 1. pusgada laikā pa profesiju grupām (kopā apskatītas 99 grupas)„Šuvēji, izšuvēji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki” ieņem 1. vietu ar 420 vakancēm - 7,80% (salīdzinājumam 2. vietā „Citur neklasificēti būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki” ar 399 vakancēm - 7,39% - un 3. vietā „Smago kravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītāji” ar 277 vakancēm - 5,14%);
  • Darba devēju aptaujas par 2014. gada 2. pusgadāplānotajām jaunizveidotajām profesijām profesiju grupā„Šuvēji, izšuvēji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki” liecina, katiek plānotas 78 jaunas darbavietas uzņēmuma saimnieciskās darbības paplašināšanas rezultātā Rīgā (citur Latvijā skaits nav uzrādīts) darbiniekiem ar profesionālo/profesionālo vidējo izglītību;
  • Samazināmo darba vietu sarakstā Tekstilnozares profesijas neparādās;
  • Darbaspēka pieprasījuma prognozesliecina par darbaspēka skaita pieaugumu lielai daļai nozaru, tostarp apstrādes rūpniecībai (kas iekļauj arī Tekstil- nozari): attiecībā pret 2013. gadu (pieprasīti kopumā 125,8 tūkstoši) pieaugs 2015. gadā – par 3,1%; 2020. gadā – 9,6%, 2025. gadā – 12,2%, 2030. gadā – 14,1%;
  • Bezdarbnieku iekļaušanai darba tirgūprioritāru uzmanību var veltīt tām profesiju grupām, kurās kā iemeslu jaunu darbinieku pieņemšanai darba devēji salīdzinoši biežāk norādījuši uzņēmumu saimnieciskās darbības paplašināšanu, kas ir salīdzinoši biežāk novērojams 2., 3. un 5.profesiju pamatgrupas apakšgrupās, tostarp – „Šuvēji, izšuvēji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki”.

       Jāsecina, ka Šūto izstrādājumu izgatavošanas speciālisti (2. un 3. Profesionālās kvalifikācijas līmeņos, it īpaši, šuvēji un drēbnieki) nozarei ir un būs nepieciešami, it īpaši, reģionos, kur koncentrējas Tekstil- nozares uzņēmumi (skat. 2. att.): Rīgas un Pierīgas reģionā nozares uzņēmumi sastāda 53% no nozarei nozīmīgajiem uzņēmumiem; Kurzemē – 28% (veļas ražotāji). Lielākoties tie ir Apģērbu izgatavošanas un šūšanas uzņēmumi. Zemgalē un Latgalē šādu uzņēmumu nav daudz - 8% no visiem nozarei nozīmīgajiem uzņēmumiem, kas tomēr ir vērā ņemams daudzums, lielākoties arī Apģērbu izgatavošanas un šūšanas uzņēmumi.

Vieglās Rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents G. Strazds norāda, ka prognozēt ilgtermiņā nozarei nepieciešamās profesijas praktiski nav iespējams, jo nozare ļoti strauji attīstās, ieviešot jaunas Tekstila un apģērbu ražošanas tehnoloģijas, jaunus materiālus un apstrādes tehnoloģijas, kā arī tiek atvērti jauni uzņēmumi, lielākoties sadarbībā ar ārzemju uzņēmumiem.

Līdz ar to, nevar prognozēt, tieši kādas specializācijas ilgtermiņā būs pieprasītas. Neskatoties uz to, šobrīd šūšanas izstrādājumu izgatavotāji vispār Latvijā, ne tikai Rīgā un Pierīgas reģionos, ir aktuāli.

 

 

Profesionālo izglītības iestāžu un apgūstamo profesiju izvietojums pa reģioniem

Kopumā profesionālās izglītības iestādes Latvijas teritorijā izvietotas atbilstoši uzņēmumu skaitliskajam izvietojumam. Gandrīz visas Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģijas un Dizaina programmas1. – 3. profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesijās tiek realizētas profesionālajās izglītības iestādēs. Tomēr jāatzīmē, ka vēl martā uz 2015. gada 1. septembri skolas neplānoja īstenot profesionālās izglītības programmu ar iegūstamo kvalifikāciju „Šuvējs”, savukārt Drēbnieka kvalifikāciju vēlas īstenot tikai 2 skolas, turklāt tikai ieslodzījuma vietās, saskaņā ar Nozares ekspertu padomē martā iesniegtajiem skolu uzņemšanas plāniem (skat. 3. att.).

3. att. Skolu uzņemšanas plāni uz 2015. gada 1. septembri, iesniegti saskaņošanai NEP

4. att. Skolu, kurās tiek apgūtas ar Tekstil- nozari saistītās profesijas, izvietojums Latvijas teritorijā, uzņemšanas plāni uz 2015. gada 1. septembri

 

Lielākoties Kultūras ministrijas pakļautībā esošo Dizaina izglītības programmu pārklājums Latvijā ir pietiekams (Rīga, Rēzekne, Daugavpils, Liepāja, Valmiera, skat. 4. att.) un izglītojamo iespējas apgūt šo programmu jau tiek nodrošinātas skolās ar pieredzi un atbilstošu kvalitāti. Vidēji gadā Apģērbu dizaina un Tekstilizstrādājumu dizaina speciālista kvalifikāciju iegūst aptuveni 90 absolventi, kas ir augsts rādītājs pret nelielo darba tirgu Latvijā Tekstila nozarē. Savukārt Latvijā trūkst kvalificēti dizaina attīstību atbalstošais - tehniskais sektors – Apģērbu konstruktori (atbilstoši, 3. profesionālās kvalifikācijas līmenis Apģērbu modelēšanas un konstruēšanas speciālista kvalifikācija).

Galvenā atziņa: „Šuvēja” profesija (Šūto izstrādājumu izgatavošanas speciālisti) ir pieprasīta jau šobrīd gan ilgstoši neaizpildīto darba vietu ziņā, gan jaunu uzņēmumu atvēršanas un uzņēmumu darbības paplašināšanas ziņā, kas saistīts ar jaunu darbavietu skaita pieaugumu, tāpat arī Apstrādes rūpniecībai (tajā skaitā, Tekstil- rūpniecībai) attīstoties, nākotnē prognozēts darbinieku skaita pieaugums. Saskaņā ar nozares straujo attīstību, nav prognozējams „Šuvēja” (un citu ar Tekstila- nozari saistīto profesiju) profesijā ietveramais prasmju saturs. Šis fakts norāda uz nepieciešamību profesionālās izglītības iestādēm būt elastīgām, sekojot inovācijām nozarē, pedagogiem pašizglītojoties, saskaņā ar nozares attīstības tendencēm un ieviešot mācību saturā arvien jaunu informāciju. Tas pats attiecas uz mācību metodēm.

Jautājums, kurš būtu jāpēta – Kādēļ profesionālās izglītības iestādes nav ieinteresētas uzņemt izglītojamos 2. kvalifikācijas līmeņa (Šuvējs, Drēbnieks) apgūšanai?

Kāda izskatīsies„Šuvēja” profesijas kvalitāte nākotnē, atkarīgs arī no jaunās izglītības programmu modulārās apmācības metodes ieviešanas skolās risinājuma.

 

Izmantoto datu un informācijas avoti:

G. Strazds. Vieglās Rūpniecības uzņēmumu asociācijas statistika par uzņēmumiem, 2014. gada 1. Semestris, VRUA viedoklis.

M. Brants, K. Purmalis, A. Meļihovs, R. Putāns. Darba tirgus īstermiņa prognozes 2014. gada 2. pusgadam, NVA.

IZM apkopotā informācija skolu uzņemšanas saskaņošanai uz 2015. gada 1. septembri.

KM apkopotā informācija skolu uzņemšanas saskaņošanai uz 2015. gada 1. septembri un skolu dati uz doto brīdi, KM viedoklis.

 

 

Informāciju sagatavoja: Ingrīda Šahta, LDDK Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošanas nozaru konsultante darba devēja satura jautājumos

 

 

 

lzsaki savu viedokli

Autorizēties:draugiem.lv