Atskats uz Uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības, administrēšanas (vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, komerczinību) nozaru ekspertu padome (NEP) sanāksmi. 04.11.2014.

Datums: 2014.11.04

2014.gada 4. novembrī, plkst.9.00 Valsts izglītības attīstības aģentūrā Meierovica bulvārī 16/1., konferenču zālē (5.stāvā), notika Uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības, administrēšanas (vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, komerczinību)  nozaru ekspertu padomes (NEP) sanāksme.

Sanāksmes darba kārtību precizēun  sanāksmi vada LDDK nozares konsultante darba devēja satura jautājumos Inta Grīnberga.

1. Par deleģēto ekspertu apstiprināšanu darbam mācību iestāžu profesionālo izglītības programmu akreditāciju komisijās un dalībai kvalifikācijas eksāmenu komisijās ziņo nozares konsultante darba devēja satura jautājumos Inta Grīnberga. Iepazīstina ar deleģēto ekspertu CV, sniedz informāciju par šiem ekspertiem:

1.Ivo Mežuli -  VUGD Ivo Mezulis, Cell: +371 26539687 e - mail: ivo.mezulis@gmail.com , Skype: areta.ivo, Location: Riga, LATVIA,

2. Ivetu  Mietuli,Dr.oec. profesore, Ekonomikas un vadības fakultātes dekāni, tālrunis: 29 273 350, e-pasts: mietule@inbox.lv

3.Dzintaru Lagzdiņu - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks, tālr. 67075881, e-  pasts:dzintars.lagzdins@vugd.gov.lv ,

4. Laimoni Drozdovu- VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Prevencijas nodaļas vecākais inspektors – 67075944,  

5.Ludmilu Aleksejevu - Darba aizsardzības speciāliste, kvalitātes vadības sistēmu vadītāja,   tālr. +371 26156514, e-pasts: aleksa44@inbox.lv

NEP nolemj:

1.     Apstiprināt deleģētos ekspertus darbam mācību iestāžu profesionālo izglītības programmu akreditāciju komisijās un dalībai kvalifikācijas eksāmenu komisijās:

Ivo Mežuli,

Ivetu Mietuli,

Dzintaru Lagzdiņu,

Laimoni Drozdovu,

Ludmilu Aleksejevu.

 

Balso NEP locekļi  -  Balsojums vienbalsīgs  ,,par,, -  apstiprināt deleģētos ekspertus.

 

2. Ruta Porniece, LBAS nacionālā koordinatore  informē par problēmām un risinājumiem darba vidē balstītu (DVB) mācību īstenošanā. Darba vidē balstīta (DVB) izglītība ir veids kā motivēt jauniešus darboties kopā ar darba devējiem.

 2013./2014.mācību gadā uzsākts pilotprojekts DVB  mācības, kuras īstenoja 6 profesionālās izglītības iestādes: Ventspils Tehnikums, Ogres  tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, Jelgavas Tehnikums, Valmieras Profesionālā vidusskola un Jelgavas Amatu vidusskola. Kopumā mācībās iesaistījušies ap 130 izglītojamo, apgūstot 17 dažādas izglītības programmās sadarbībā ar 29 uzņēmumiem.

2014./2015. mācību gadā DVB mācībās plāno iesaistīties vairāk kā 20 profesionālās izglītības iestādes, īstenojot aptuveni 40 programmas sadarbībā ar aptuveni 177 uzņēmumiem, iesaistot vismaz  500 audzēkņus.

Problēmas DVB mācību īstenošanā ir.

  •   Nav izstrādāta definīcija – nav vienota izpratne.
  •   Audzēkņu motivācija – tā ir  materiālā atlīdzība  izglītojamajam par darbu. Te nav vienotas pieejas.  Ir uzņēmumi, kuri  audzēkņiem maksā(darba algu vai stipendiju). Ir uzņēmumi, kuri nemaksā.
  •   Nav noteikta minimālā likme. Valstī nav noteikta vienota likme un kārtība samaksas veikšanai DVB mācību audzēkņiem.
  •   Papildus finansiāls slogs darba devējam. Visus izmaksājamos finanšu līdzekļus audzēknim apliek ar nodokli.
  •   Papildus izmaksas audzēknim . Transporta izmaksas uz prakses /darba vietu. Nokļūšana uz praktisko mācību vietu uzņēmumā ir problemātiska vai neiespējama. Dzīves vietas izmaksas. Ēdināšanas izmaksas.
  •   Papildus izmaksas profesionālās izglītības iestādei. Izglītojamo apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem. Civiltiesiskā apdrošināšana. Prakses vadītāji uzņēmumā, to apmaksa un apmācības . Vispārizglītojošo priekšmetu apguve. DVB mācību organizēšana atšķirīgās mācību vietās.

R.Porniece informē par Eiropas arodbiedrību konfederācijas rezolūcija par DVB mācību kvalitātes uzlabošanu. Izmantot DVB mācību praktikanta definīciju, kuru izstrādājis CEDEFOP: “Sistemātiska, ilgtermiņa apmācība, kas tiek īstenota darbavietā un skolā. Praktikants ar darba devēju ir saistīts ar līgumu un tas saņem atlīdzību (algu vai  pabalstu). Darba devējs uzņemas atbildību apmācīt praktikantu konkrētā profesijā”.

Risinājumi DVB mācību īstenošanā:

  •   Tiesiskā regulējuma izstrāde. Jēdziena skaidrojuma nepieciešamība.
  •   Vienota  DVB mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība:
  • Līgumiskās attiecības starp prakses vietu un profesionālo izglītības iestādi par mācību organizēšanu dažādās mācību vietās – atbildības sadalījums, mācību procesa plānošana, kvalitātes nodrošināšana un kontrole ,
  •   Valstī vienota minimālā likme un kārtība samaksas veikšanai DVB mācību audzēkņiem (stipendija, atlīdzība) – izglītojamā motivēšanai.

  DVB mācību audzēkņiem jānodrošina:

1.Prakses vadītājs vai darbaudzinātājs uzņēmumā

2.Medicīnas grāmatiņas izmaksas, t.sk., arodārsta apmeklējums,

3.Izglītojamo apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem visām kvalifikācijām,

4.Darba apģērbs, minimālie individuālie darba aizsardzības līdzekļi,

5.Civiltiesiskā apdrošināšana,

6.Transporta izmaksas uz prakses /darba vietu ,

7.Dzīves vietas izmaksas.

S.Valaine papildina – Nepārtraukti tiek meklēti risinājumi šiem jautājumiem attiecībā uz DVB izglītību un profesionālās izglītības jomā.

Prezentācija pielikumā.

3.Par grozījumiem Profesionālā izglītības likumā - Ziņo  Ruta Porniece, LBAS nacionālā koordinatore. Pēdējā pusgadā tiek runāts par NEP juridisko statusu. 23.oktobrī, II lasījumā pieņemti grozījumi-priekšlikumi, kur NEP iestrādāt  Profesionālās izglītības likumā -  Priekšlikums attiecībā uz nozaru ekspertu padomēm:

12.1 pants. Nozaru ekspertu padomes

(1) Nozaru ekspertu padomju darbības mērķis ir sekmēt attiecīgās nozares profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu, veicinot valsts un pašvaldību, nozares darba devēju un to apvienību, arodbiedrību un nozares speciālistu sadarbību cilvēkresursu attīstības jautājumos un profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām.

(2) Nozaru ekspertu padomes:

1) sniedz priekšlikumus par nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu profesionālās izglītības iestādēs;

2) piedalās profesionālās izglītības iestāžu tīkla attīstības un profesionālās izglītības programmu plānošanā;

3) saskaņo nozares kvalifikāciju struktūru atbilstoši darba tirgus prasībām un sniedz priekšlikumus par attiecīgajai nozarei nepieciešamām profesijām un atbilstošām specializācijām, deleģē nozares ekspertus nozares kvalifikāciju struktūru izstrādei un to aktualizācijai;

4) saskaņo profesiju standartus un izstrādā priekšlikumus par profesionālās kvalifikācijas prasībām, deleģē nozares ekspertus profesiju standartu, profesionālo kvalifikācijas prasību, profesionālās izglītības programmu satura un profesionālās kvalifikācijas pārbaudījumu satura izstrādei;

5) deleģē attiecīgās nozares ekspertus dalībai profesionālās izglītības iestāžu, eksaminācijas centru un profesionālās izglītības programmu akreditācijā un profesionālās kvalifikācijas eksāmenos;

6) koordinē un veicina komersantu sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm izglītības programmu īstenošanas jautājumos un mācību un kvalifikācijas prakses organizēšanā, kā arī ciešāku mācību un darba vides sasaisti (darba vidē balstītas mācības);

7) risina ar attiecīgās nozares nodarbinātību, darbaspēka piedāvājumu, darbaspēka pieprasījumu saistītos jautājumus.

(3) Nozaru ekspertu padomēm ir tiesības ierosināt veikt izmaiņas profesionālās izglītības iestāžu darbībā un apstiprināt nozares ekspertus dalībai profesionālās izglītības iestādes pārvaldes institūcijās.

(4) Nozaru ekspertu padomju sastāvā ir nozaru darba devēju un to organizāciju, darbinieku (arodbiedrību) organizāciju, nevalstisko organizāciju un publisko personu pārstāvji.

(5) Nozaru ekspertu padomju darbību koordinē Latvijas Darba devēju konfederācija, iesaistot citas darba devēju organizācijas, no valsts budžeta piešķirtā finansējuma ietvaros.

(6) Šā panta noteikumi neattiecas uz Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm, kā arī uz veselības aprūpes nozares profesionālās izglītības iestādēm."

4.Diāna Vernera  -  Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Kvalitātes novērtēšanas departamenta  pārvaldes vecākā referente sniedz informāciju par ,,Nozaru ekspertu padomes loma profesionālās izglītības akreditācijas nodrošināšanā".

Profesionālās izglītības iestāžu darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes atbilstību darba tirgus prasībām var novērtēt NEP deleģēti un saskaņotinozares pārstāvji.NEP izskata esošos ekspertu sarakstus atbilstoši atlases kritērijiem – deleģē jaunus ekspertus vai saskaņo esošos un iesniedz sarakstus Izglītības kvalitātes  valsts dienestā.Viens no NEP uzdevumiem ir nozares ekspertu datu bāzes uzturēšana e-vidē (eksperti izglītības kvalitātes novērtēšanai un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu komisijām). 

Vajadzētu piesaistīt vairāk ekspertus Latgales reģionā (Jēkabpilī) un Kurzemes reģionā (Ventspilī).

Nākotnē būtu labi izveidot vienotu ekspertu reģistru un nepieciešamības gadījumā būtu iespējams izvēlēties ekspertus no šī reģistra.

Prezentācija pielikumā.

NEP Nolemj:

  1. Turpināt iesākto darbuekspertu piesaistē un sarakstu papildināšanā darbam mācību iestāžu profesionālo izglītības programmu akreditāciju komisijās un dalībai kvalifikācijas eksāmenu komisijās (piesaista jaunus atbilstošus un zinošus ekspertus nozares konsultanti, tiekoties ar nozares profesiju pārstāvjiem, darbā ņēmējiem,  darba devējiem. NEP locekļu rekomendēti eksperti).   
  2. NEP deleģē jaunus ekspertus vai saskaņo esošos un iesniedz sarakstus Izglītības kvalitātes  valsts dienestā (esošo sarakstu aktualizēšana).

 

5.Par Profesionālo kvalifikācijas eksāmenu (PKE)  izstrādes gaitu nozares profesijām informāciju sniedz  Ruta AnčupāneVISC projekta konsultante eksaminācijas jautājumos.

PKE saturu izstrādā darba grupa:Darba grupas vadītājs – ar pieredzi PKE satura izstrādē vai PKE organizēšanā. Vismaz viens nozares pārstāvis – ar atbilstošu profesionālo izglītību, darba pieredzi profesijā vai attiecīgās profesijas darbinieku darba organizēšanā un, iespējams, ar pieredzi PKE eksaminācijas komisijas darbā. Vismaz 3 profesionālās izglītības pedagogi – ar atbilstošu profesionālo izglītību un pieredzi un PKE satura izstrādē.

1.posmā – izstrādāt PKE programmu

•        mērķis, adresāts, vērtēšanas kārtība (iegūto punktu skaita pārvēršana ballēs)

•        darba uzbūve (teorētiskā un praktiskā daļa) un aprīkojums

2.posmā – izstrādāt PKE teorētiskās daļas uzdevumu banku

•        800 PKE uzdevumi

•        vērtēšanas kritēriji

•        izmantoto uzziņas avotu saraksts

3.posms – izstrādāt PKE praktiskās daļas 5 uzdevumu komplektus un to vērtēšanas kritērijus

•        uzdevumu komplekti

•        vērtēšanas kritēriji

•        izmantoto uzziņas avotu saraksts

4.posmā – izstrādāt alternatīva mācību rezultātu novērtēšanas  pārbaudījuma programmu un izvēlētās novērtēšanas formas pamatojumu

•        mērķis, adresāts, vērtēšanas kārtība

•        darba uzbūve un aprīkojums

5.posmā – izstrādāt alternatīva mācību rezultātu novērtēšanas pārbaudījuma 5 uzdevumu komplektus un to vērtēšanas kritērijus

•        uzdevumu komplekti

•        vērtēšanas kritēriji

•        izmantoto uzziņas avotu saraksts

Līdz 04.11.2014. izstrādāti un VISC konsultantu saskaņoti pirmie 3 posmi profesionālajām kvalifikācijām:

•        Komercdarbinieks,

•        Mazumtirdzniecības komercdarbinieks,

•        Rūpniecības komercdarbinieks,

•        Reklāmas pakalpojumu komercdarbinieks.

Pašreiz ir intensīvs darbs. Nozares piesaistītajiem ekspertiem ļoti atbildīgs un svarīgs, lai izvērtētu aktualitātes un sniegtu ieteikumus, paskatoties no nozares viedokļa ( atbilstību mūsdienu prasībām, lai jautājumi būtu profesionāli pieņemami, vai vērtēšanas kritēriji ir saprotami un pietiekami, lai atbilstoši patreizējām darba tirgus prasībām).

Prezentācija pielikumā.

  1. Tā kā darbs turpinās, aicināt VISC pārstāvi  uz Uzņēmējdarbības NEP sanāksmēm nākotnē, informācijas sniegšanai par Profesionālo kvalifikācijas eksāmenu (PKE)  izstrādes gaitu nozares profesijām.

 

6. Informāciju  par modulāro profesionālo izglītības programmu (IP) izstrādes gaitu nozares profesijām sniedz  Zaiga Finka - Profesionālās izglītības kompetences centra "Liepājas Valsts tehnikums" darba grupas vadītāja un Anita Kundrāte - SIA "AC Konsultācijas", izpildes darbu koordinatore.

Notiek darbs pie šādām nozares profesiju IP –

Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs,

Komercdarbinieks,

Reklāmas pakalpojumu komercdarbinieks

Mazumtirdzniecības komercdarbinieks

Rūpniecības komercdarbinieks

Agrārā sektora komercdarbinieks

Darbs pašreiz intensīvs. Nopietnākā darba daļa ir moduļu struktūras izstrāde (tam ir par maz laika). Vēl apgrūtina kodētā moduļu nodevuma forma. Kopumā tas ir milzīgs darbs un prasa lielu darba stundu ieguldījumu.

Prezentācija pielikumā.

NEP nolemj:

  1. Minēt prasības, lai prakses darbs var būt  atbilstošs IP.
  2. Tā kā Modulāro profesionālo izglītības programmu (IP) izstrāde nozares profesijām pašreiz ir tikai darba procesā, nolemts darba grupas pārstāvjus aicināt vēl uz Uzņēmējdarbības NEP sanāksmēm nākotnē, lai sniegtu informāciju par darba gaitu un paveikto.

7. Uzņēmējdarbības nozares IP un PKE ekspertes Gaida Jonāse un Anita  Elste sniedz informatīvu atskaiti un pastāsta  par darba gaitu pie Modulāro profesionālo izglītības programmu (IP)un Profesionālā kvalifikācijas eksāmenu (PKE)  izstrādes vērtēšanu nozares profesijām(Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, Komercdarbinieks, Reklāmas pakalpojumu komercdarbinieks, Mazumtirdzniecības komercdarbinieks, Rūpniecības komercdarbinieks, Agrārā sektora komercdarbinieks). Ekspertes G. Jonāse un A.Elste informē par paveikto, kā arī min grūtības un problēmas ar kurām sastapušās veicot darba uzdevumus. Atzinīgi tiek novērtēta sadarbība ar darba grupas vadītāju Zaigu Finku un Anitu Kundrāti. Ekspertiem nepieciešama tieša sadarbība ar darba grupu, lai būtu skaidrs pie kuras darba daļas konkrētajā laika periodā jāstrādā. Apjoms ir ļoti liels un dažbrīd rodas neskaidrības elektroniski pārsūtot darba uzdevumus.  

NEP nolemj:

  1. Tā kā Modulāro profesionālo izglītības programmu (IP) izstrāde nozares profesijām pašreiz ir tikai darba procesā, nolemts nozares ekspertus aicināt vēl uz Uzņēmējdarbības NEP sanāksmēm nākotnē, lai sniegtu informāciju par darba gaitu un paveikto.
  2. Ekspertiem nepieciešama tieša sadarbība ar darba grupu.
  3. Nepieciešamības gadījumā, organizēt kopīgu tikšanos ekspertiem, darba grupas pārstāvjiem, nozares konsultantiem (neskaidrību novēršanā, jautājumu saskaņošanā,  kvalitatīva kopīga darba veikšanai).

 

8.Nākamā Uzņēmējdarbības sanāksme plānota:

 2015.gada 20.janvārī,  plkst 10.00 , VIAA , Rīgā, Meierovica bulvārī 16/1, 5.stāvā

Informāciju sagatavoja: 

Anita Čapkovska, LBAS nozares konsultante darba ņēmēju satura jautājumos.

Inta Grīnberga, LDDK nozares konsultante darba devēju satura jautājumos.

lzsaki savu viedokli

Autorizēties:draugiem.lv