TIRDZNIECĪBAS PERSONĀLA PROBLĒMAS UN RISINĀJUMI LATVIJĀ

Ekonomikas krīzes sekas liecina, ka darba tirgū ir strukturālas problēmas. Sevišķi jauniešiem ir grūti atrast stabilu pirmo darba vietu, lai gan viņiem ir atbilstīgas prasmes. Jauniešu bezdarbs rada ekonomiskas un sociālas problēmas gan sabiedrībai, gan pašiem jauniešiem un līdz ar to samazina izaugsmes iespējas. Jauniešu bezdarbs rada ekonomiskas un sociālas problēmas gan sabiedrībai, gan pašiem jauniešiem un līdz ar to samazina izaugsmes iespējas. Izglītībai būtu jāorientējas uz darba tirgiem un faktiski risināmajiem uzdevumiem. Jālikvidē šķēršļi starp izglītības jomu un darba tirgu, un nedrīkst pieļaut finansiālo apsvērumu dominēšanu. Uzņēmumu un izglītības iestāžu partnerība jāpadziļina, ņemot vērā mācību programmu izstrādi un prognozes par vajadzībām nākotnē. Izglītības mērķim jābūt darba vietas nodrošināšanai.

Darba tirgū īstenota aktīva politika, kas darba meklētājus un nodarbinātas personas motivē izglītoties visu mūžu, veicina profesionālās un ģeogrāfiskās mobilitātes palielināšanos un tādā veidā rada vairāk nodarbinātības iespēju.

Eiropas Savienībā vērojams darbaspēka sarukums, kura iemesls ir demogrāfiskās pārmaiņas — kādreizējā paaudze pamazām aiziet no darba tirgus, un tās vietā nāk jaunāki cilvēki, kas dzimuši laikā, kad dzimstības līmenis bija zemāks, darba tirgū rodas būtiskas problēmas.

Pirms krīzes bija periods, kurā tika izveidots salīdzinoši liels skaits darba vietu. Toties krīzes laikā kopumā Eiropas Savienībā  izzuda aptuveni 5 miljoni darba vietu. Saskaņā ar Eurofound datiem galvenokārt tika zaudētas darba vietas ar mazu atalgojumu, kuras ieņēma darbinieki bez kvalifikācijas (arī tirdzniecībā nodarbinātie).

Saskaņā ar CEDEFOP aplēsēm, līdz 2020. gadam izveidos aptuveni 7 miljonus jaunu darba vietu, un aptuveni 73 miljoni darba vietu atbrīvosies demogrāfisko pārmaiņu dēļ. Liela daļa jaunizveidoto darba vietu būs augsti kvalificētas.

Paradoksālā veidā dažās dalībvalstīs un nozarēs ir vērojams darbaspēka trūkums un tajā pašā laikā augsts bezdarba līmenis, un tas nozīmē, ka Eiropas darba tirgos vēl joprojām pastāv strukturālas problēmas.  Arī Latvijā NVA reģistrējies liels darba meklētāju skaits, kuri norādījuši pārdevēja-kasiera amatu, bet ir tik daudz vakanču pat lielajos tirdzniecības tīklos, kuri maksā vairāk nekā minimālo stundas tarifa likmi. Tātad problēma pastāv. Jautājums kāda?

Apzinot situāciju  par  tirdzniecības darbinieku personāla problēmām, tika veikta komunikācija un sarunas  gan ar darba devējiem, to pārstāvjiem, personāla speciālistiem, gan topošajiem darbiniekiem, kas pašreiz apgūst kādu no tirdzniecības darbinieku profesijām (komercdarbinieki, pārdevēji-kasieri, noliktavu pārziņi, klientu apkalpošanas speciālisti), gan ar  darba meklētājiem – bezdarbniekiem, kam ir pieredze darbā tirdzniecības uzņēmumos. Tie ir iedzīvotāji, dzīvojoši  Vidzemes reģionā  Limbažu, Salacgrīvas,  Cēsu, Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Mazsalacas, Rūjienas novados, kā arī Rīgā un Rīgas apkārtnē.

Sarunas notika  2014.gada marta – septembra mēnešos un tajās piedalījās ap 130 cilvēku.

Uzdodot jautājumu kādi ir iemesli tam, ka nav iespējams atrast darbu, tika minēti dažādi argumenti un problēmas:

•        Neadekvāta un zema darba samaksa, bet ļoti liels darba apjoms,

•        Nav iespēja nopelnīt, vienmēr saņem tikai minimālo algu.

•        Garas darba stundas, darbs brīvdienās un svētkos, tādēļ nevar būt kopā ar ģimeni, veikt darbu piemājas saimniecībā (laukos dzīvojošiem ir dārzi, lopi).

•        Nav iespējams izbraukāt, jo nav sava transporta, bet sabiedriskais transports neatbilstošs darba laikam.

•        Nav darba vietu (lauku reģionos), neviens tirdzniecības uzņēmums tuvumā nemeklē darbiniekus.

•        Mazi bērni, darba devēji neņem darbā jaunās māmiņas, jo tirdzniecībā darbs prasa garas darba stundas (summētais darba laiks), darbs arī brīvdienās, svētku dienās (kad var rasties problēmas kur atstāt bērniņus), bērni var bieži slimot (radīsies darba kavējumi, citiem darbiniekiem nāksies strādāt virsstundas),

•        Bērnu dēļ nav iespējams braukāt uz darbu, jo bērnudārzi nestrādā tik ilgi (tirdzniecībā pārsvarā darbs līdz 22.00),

•        Darba devējs prasa pieredzi darbā, bet tādas nav (jaunieši pēc vidusskolas un mācību iestādēm, arī tie kas pārkvalificējušies un apguvuši tirdzniecības darbinieka specialitāti),

•        Uzņēmumos strādā ilggadējie darbinieki (veikalu vadītāji), bet jaunajiem speciālistiem nav darba vietas, kas būtu daudz zinošāki un kompetentāki mūsdienu darba prasībām,

•        Nav novadā, tuvākā apkaimē atbilstoša darba specialitātē (cilvēkiem ar augstāko izglītību komerczinībās, finanšu speciālisti, ekonomisti, personāla speciālisti, ražošanas vadītāji u.c. vadošie darbinieki),

•        Darbs ir tikai novadu centros, lielākajās pilsētās, Rīga, bet atalgojums ir tāds, ka ceļa izdevumi vai dzīvošanas izdevumi vienlīdzīgi ar nopelnīto, neredz jēgu strādāt,

•        Nevēlas būt ilgstoši prom no mājām un ģimenes (veci cilvēki mājās kam jāpalīdz, skolnieki, pusaudžu vecumā, ko nevēlas atstāt bez uzraudzības),

•        Lai tiktu darbā (ja ir kāda vakance) nepieciešama pazīšanās vai draugu ieteikums,

•        Nav atbilstošas izglītības, bet vakances palīgdarbos tuvumā esošajos uzņēmumos nav,

•        Veselības problēmas, nevar strādāt smagu darbu (arī invaliditāte), jo darba devējam vajag fiziski spēcīgus darba darītājus, kas neslimo (arī tirdzniecībā),

•        Vecuma ierobežojumi, darba devējs pieņem tikai apmēram līdz 40 gadiem vīriešus un jaunas sievietes, bet pēc 45 gadiem un vairāk, darbu atrast grūti,

•        Darba devēji kuri  meklē darbiniekus, parasti ņem tikai uz pārbaudes laiku par minimālo algu. Pārbaudes laikam beidzoties, kad būtu jāmaksā lielāks atalgojums (pēc abpusējas vienošanās darbu uzsākot) ņem atkal jaunus darbiniekus (atkal par minimālo algu).

•        Netiek izmaksātas algas, vai neievēro algas izmaksu datumus, tādēļ nevēlas tādās darba vietās strādāt, bet citu tuvumā nav.

•        Nakts darbu nevēlas, cita nav (ražošanas, pārstrādes cehos).

•        Ir bijuši tiesāti vai no ieslodzījuma, tādēļ darba devējs neņem darbā (tirdzniecībā darbs ar materiālām vērtībām),

•        Tautība un nacionalitāte traucē atrast darbu (čigāni, ukraiņi, krievi),

•        Izskata dēļ nevar atrast darbu,

•        Nevēlas strādāt tirdzniecībā, materiālās atbildības dēļ. Iepriekšējā pieredze tirdzniecībā negatīva – kolektīvā strādājot, bijuši materiālo vērtību iztrūkumi, kurus nācies atmaksāt (kaut gan darbinieks veicis savus darba pienākumus godprātīgi).

•        Vakances ir izsludinātas, bet pastāv tā saucamā ,,blatu,, sistēma, darbā ņem tikai pazīstamus  vai pēc ieteikuma.

•        Pastāv ,,melnie saraksti,, par darbinieku, īpaši ja darbinieks centies aizstāvēt savas tiesības, intereses. Darba devējs nevēlas tādu ,,pārgudru,, un prasīgu darbinieku.

•        Ir arī ,,melnie saraksti,, par darba devējiem, pie kuriem nevēlas strādāt, kā galvenais iemesls ir samaksa (minimāla, vai tiek maksāta neregulāri) un liels darba apjoms (par minimālo algu).

Iemesli kādēļ nevar atrast darbu (darba devēju skatījumā).

•        Problēmas ar alkoholu, narkotikām,

•        Nav atbilstošu profesionālo iemaņu, nav izglītības,

•        Nemīl strādāt,  daudz slinko, ļoti lēni strādā,

•        Raksturs neatbilstošs, grūti sastrādāties, kašķīgs, citi darba kolēģi nevēlas šo darbinieku,

•        Iepriekšējā darba vietā bijis negodīgs (vērtību piesavināšanās),

•        Daudz kavējis darbu, nepamatotas slimības lapas,

•        Nav darbam piemērots veselības stāvokļa dēļ (muguras traumas, alerģijas, epilepsijas lēkmes),

•        Vēlas strādāt tikai par ļoti augstu samaksu, bet darba devējs to nevar nodrošināt (sevišķi mazajos veikaliņos lauku reģionos).

•        Nevēlas palīgdarbus, bet tikai vadošos amatus vai darbu birojā,

•        Ja var iztikt, kamēr pabalsti, pārāk necenšas atrast darbu,

•        Neapzinīgs, nekārtīgi veic pienākumus, rupjš

Tirdzniecības personāla problēmas un risinājumi.

•        Arī tirdzniecības uzņēmumos algas nosaka katrs uzņēmums pats, bet, diemžēl, joprojām pastāv aizdomas par aplokšņu algām jeb darba līgumā raksta tikai minimālo algu + pārējais aploksnē.

•        Darbinieki arvien vairāk domā par sociālajām garantijām no pilnas algas (pensijas uzkrājumam, darba nespējas gadījumā, bezdarba gadījumā), tādēļ uz šādiem nosacījumiem piedāvātu darbu nevēlas strādāt.

Risinājumste varētu būt nozares ģenerālvienošanās jeb tā saucamais tarifa līgums par minimālās darba algas noteikšanu tirdzniecības nozarē, kam, protams, būtu jābūt par vismaz 10-20 % augstākai nekā valstī minimālajai stundas tarifa likmei. Šādu nozares ģenerālvienošanās iespēju paredz Darba likuma 18.pants.

•        Ja darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50 procentus darbinieku vai viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 60 procenti no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma, ģenerālvienošanās, kuru noslēgusi darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku arodbiedrību apvienība (savienība), ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Attiecībā uz minētajiem darba devējiem un darbiniekiem ģenerālvienošanās stājas spēkā dienā, kad tā publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ja tajā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Ģenerālvienošanās laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicējama uz pušu kopīga pieteikuma pamata.

Pēdējo gadu laikā novērojama liela personāla jeb kadru mainība tieši tirdzniecībā nodarbināto vidū.

 

Kā iemesli šai personālsastāva mainībai minami šādi:

•        Tirdzniecībā strādā daudz citu profesiju apgūstošu un studējošu jauniešu, kas no mācībām brīvajā laikā piepelnās (nauda studijām, dzīvošanai, personīgiem tēriņiem). Tiklīdz studijas tuvojas beigām vai sākas kvalifikācijas prakse atbilstoši savai izvēlētai profesijai, darbu tirdzniecībā pamet.

•        Tirdzniecību izvēlas cilvēki, kuri ir darba meklējumos atbilstoši savai profesijai, bet patreizējā brīdī nav  atbilstošas vakances (ir tikai darbs tirdzniecībā).

•        Bieži par iemeslu ir arī neapmierinātība ar veikala vadītāju (vadošo darbinieku nekorekta, pat rupja attieksme pret padotajiem).

•        Slikti darba vides apstākļi (caurvējš, auksts ziemā,  karsts vasarā, netiek ievērota darba drošība, nav IAL, smags roku darbs preču kraušana bez palīgierīcēm, netiek apmaksāts virsstundu darbs, nav atpūtas un sanitārās telpas.

•        Neatbilstoši darba pienākumi ieņemamajam amatam (veikala vadītājs) – nākas pildīt arī krāvēja, sētnieka un apkopēja darbu.

•        Pamet darbu tirdzniecībā, ja radušies materiālo vērtību zudumi (kuri jāatmaksā visiem brigādes locekļiem solidāri, bet darbinieks nejūtas vainīgs).

Risinājumsbūtu stingrāka drošas darba vides un darba aizsardzības prasību ievērošana un kontrole tirdzniecības nozares uzņēmumos,

•        Darba tiesisko attiecību ievērošana un kontrole, saskaņā ar darba likumdošanas normām,

•        Arodbiedrību un darbinieku pārstāvniecības lomas popularizēšana tirdzniecības nozares uzņēmumos,

•         Sociālais dialogs starp pusēm (darbinieku un darba devēju).

 

Problēmas tirdzniecības personāla darbā saistībā ar likumprojektu ,,Grozījumi likumā ,,Par tabakas izstrādājumu realizācijas,reklāmas un lietošanas ierobežošanu’’’.

•        Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība (turpmāk – LTDA), iepazīstoties ar likumprojekta ,,Grozījumi likumā ,,Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu’’’’ Nr.534/Lp11  otrajā lasījumā  apstiprināto pircēju vecuma paaugstināšanu no 18 gadiem līdz 21 gadam, uzskata, ka jebkādi pircēju vecuma ierobežojumi attiecībā uz visām riskantajām preču grupām nosakāmi vienādi.

•        LTDA atzīmē, ka plānotajiem likuma grozījumiem nav pietiekami pārliecinoša pamatojuma un tie  veicinās papildus stresu pārdevēju - kasieru darbā.

•        Liekus sarežģījumus veikalu darbiniekiem radīs vecuma atšķirības starp cigarešu pircējiem, kuri nedrīkst būt jaunāki par 21 gadu un alkoholisko dzērienu pircējiem, kuriem pietiek ar 18 gadiem. Īpaši apgrūtinoši  būs situācijās, kad jaunietis šajā vecuma intervālā vēlēsies iegādāties vienlaicīgi gan alkoholiskos dzērienus, gan tabakas izstrādājumus. Bez tam  pārdevējiem-kasieriem būs jāpievērš uzmanība vēl divām pircēju vecuma grupām, kurām obligāti jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti - alkoholisko dzērienu pircējiem no 18 līdz 25 gadiem un tabakas izstrādājumu pircējiem no 21 līdz 25 gadiem.

•        Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība  atbalsta nozares sociālā partnera - Latvijas Tirgotāju asociācijas viedokli un aicina  likumprojektā ,,Grozījumi likumā ,,Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu’’’’ Nr.534/Lp11  7.panta trešajā daļā norādīto pircēju 21 gada vecumu nomainīt uz 18. (Vēstule  23.10.2014. LR SAEIMAS SOCIĀLO UN DARBA LIETU  KOMISIJAI).

Problēmas tirdzniecības uzņēmumiem, pamatojoties uz  Ministru Kabineta noteikumu nr.95. un 96. grozījumu projektu Latvijas Tirgotāju asociācijas iebildumi piedāvātajai MK noteikumu nr.95. un nr.96. grozījumu ieviešanas gaitai (24.10.2014.)

•        Vēršam Jūsu uzmanību uz faktu, ka, ļoti īsā laika posmā, sākot no 2013. gada, komersanti ir spiesti uzņēmumos investēt un plānot papildus izmaksās ievērojamus līdzekļus. Saeimā un Ministru Kabinetā pieņemto lēmumu sekas ir:

•        investīcijas 2013./14.gadu mijā EUR valūtas ieviešanai;

•        investīcijas videonovērošanas iekārtās 2014.gadā;

•        komercdarbības izmaksu pieaugums 2015.gadā, sakarā ar:

•        minimālās algas palielināšanu,

•        elektrības tarifu paaugstināšanu;

•        investīcijas 2015.gadā kases aparātu nomaiņai un pilnveidošanai;

•        investīcijas 2018.gadā elektroniskā paraksta ieviešanai.

•        Papildus minētajam, komercdarbības izmaksu pieaugumu neprognozējamu dara pašlaik Saeimā iesniegtie grozījumi likumam "Par nodokļiem un nodevām", kuros paredzēta iespēja reizi gadā mainīt nodokļu likmes.

 

MK noteikumu nr.95. un nr.96. darbības prognozējamās negatīvās sekas:

 

•        2014./15.gadu mijā tiks masveidā slēgti mazie veikaliņi Latvijas lauku apvidos, kā rezultātā novados palielināsies bezdarbs un sociālo izmaksu apjoms no pašvaldību budžeta;

•        samazināsies Latvijas mazo ražotāju iespēja pārdot savu produkciju, jo samazināsies mazajiem ražotājiem pieejamo tirdzniecības vietu skaits;

•        lauku apvidos pieaugs nereģistrētā tirdzniecība – to stimulēs nenodrošinātais ikdienas patēriņa preču pieprasījums laukos;

•        palielināsies importa preču apjoms – lai palielinātu ieņēmumus, tirgotāji centīsies vietējo ražotāju produkciju aizstāt ar lētākiem importa analogiem;

•        ir risks, ka iepriekšminēto norišu dēļ, budžeta ieņēmumi 2015.gadā samazināsies, nevis palielināsies, kā skaidrots MK noteikumu nr.95. un nr.96. grozījumu anotācijā;

•        minēto MK noteikumu grozījumu stāšanās spēkā nav garantija, ka, lietojot jaunās iekārtās un programmatūru, nebūs iespējama darījumu datu izmaiņa vai dzēšana;

•        ilgtermiņā MK noteikumos nr.95 piedāvātie viena gada apgrozījuma sliekšņi virza tirdzniecības uzņēmumus stagnācijas, nevis attīstības, virzienā.

Priekšlikumi:

•        Pašlaik apturēt MK 95. un 96.noteikumu darbību un turpināt darbu pie noteikumu pilnveidošanas;

•        Izveidot apvienotu darba grupu MK 95. un 96.noteikumu pilnveidošanai, ieviešanas izmaksu aprēķināšanai un ieviešanas seku prognozēšanai. Darba grupā iekļaut VID, EM, FM speciālistus un Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvjus, darba gaitā pieaicinot tirdzniecības uzņēmumu un apkalpes servisu praktiķus (IT un tirdzniecības procesu speciālistus);

•        Aicinām pilnveidot VID darbinieku sadarbību ar Finanšu policiju, lai laikā līdz MK noteikumu spēkā stāšanās brīdim, būtu iespējams efektīvi izmeklēt gadījumus, kad veiktas izmaiņas vai dzēšana tirdzniecības darījumu vēsturē;

•        Izveidot godīgas komercprakses principiem atbilstošu kases aparātu, hibrīdkases aparātu, kases sistēmu modeļu un to programmatūru sarakstu, lai komersantiem jau pašlaik, veicot iekārtu nomaiņu, ir iespējams veikt ilgtermiņā efektīvas investīcijas. Noteikt datumu, ar kuru tiks pārtraukta godīgas komercprakses principiem neatbilstošu kases aparātu, hibrīdkases aparātu, kases sistēmu modeļu un to programmatūru reģistrēšana;

•        MK noteikumos nr.95. paredzētos 200 tūkst. EUR un 1,5 milj. EUR sliekšņus attiecināt uz viena uzņēmuma vienā adresē reģistrēto kases aparātu apgrozījuma summu;

•        Izveidot rokasgrāmatu jauno kases aparātu, hibrīdkases aparātu, kases sistēmu ieviesējiem un lietotājiem, jo pašlaik uzrakstīto MK noteikumu valoda nav saprotama ne tikai lietotājiem tirdzniecības uzņēmumos, bet arī apkalpes servisu speciālistiem (Rokasgrāmata atvieglos arī jauno darbinieku darba uzsākšanu tirdzniecības uzņēmumos);

•        Jaunajā ES finanšu instrumentu plānošanas periodā, paredzēt iespēju tirdzniecības nozares uzņēmumiem saņemt ES atbalsta finansējumu kases aparātu, hibrīdkases aparātu, kases sistēmu un to programmatūras iegādei un ieviešanai (ieskaitot Rokasgrāmatas izveidi, tirdzniecības darbinieku un apkalpojošo servisu speciālistu apmācību)

Informāciju apkopoja un sagatavoja:

Anita Čapkovska

LBAS Uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības, administrēšanas (vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības), komerczinību nozaru konsultante darba ņēmēju satura jautājumos.

lzsaki savu viedokli

Autorizēties:draugiem.lv