Nozares apraksts

Būvniecības nozare Latvijā vairāku gadu garumā ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, jo nozares izaugsme ir cieši saistīta ar valsts vispārējo ekonomisko attīstību. Laika periodā no 2000. gada līdz 2007. gadam bija vērojams straujš būvniecības apjomu kāpums, ko sekmēja ekonomikas straujā attīstība, finanšu kapitāla pieaugums un banku labvēlīgā kreditēšanas politika. 
 
Laika periodā no 2000. līdz 2007.gadam bija vērojams dzīvojamo ēku būvniecības apjoma pieaugums, ko veicināja banku hipotekāro kredītu izdevīgie nosacījumi un iedzīvotāju materiālās labklājības paaugstināšanās, un attiecīgi nedzīvojamo ēku būvniecības apjoma kritums, bet praktiski nemainīgu tirgus daļu ieņēma inženierbūvju būvniecība. 2006.gadā jaunās būvniecības un remontdarbu apjoms tiltu būvniecībā pieauga vairāk kā divas reizes, bet 2008.gadā inženierbūvju būvniecības īpatsvars pieauga par 12,4%. Savukārt 2008.gadā iezīmējas dzīvojamo ēku būvniecības apjomu kritums, 2008.gadā faktiskajās cenās samazinoties par 35,5%, savukārt 2009. gadā būvniecības apjoma kritums sasniedza 71,5%. Dzīvojamo ēku būvniecības kritums 2010.gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, mazinājās, veidojot 31,0% kritumu salīdzinot ar iepriekšējo periodu. 
 
No aptaujātajiem būvniecības nozares uzņēmumu pārstāvjiem vislielākais īpatsvars ir lielie uzņēmumi (50%), kuri atzīst, ka būvniecības nozare kopumā nākotnē attīstīsies. Vidējie uzņēmumi uzskata, ka būvniecības nozare attīstīsies un tikpat uzskata, ka tā paliks tādā pašā līmenī (40,9%). No mazajiem uzņēmumiem 3,2% un mikro uzņēmumiem 1,4% atzīst, ka būvniecības nozare varētu attīstīties strauji, savukārt 42% mikro uzņēmēju atzīst, ka nozare attīstīsies un tikai nedaudz vairāk aptaujāto uzņēmumu (mazajos uzņēmumos – 43,8%, mikro uzņēmumos - 43,4%) norāda, ka nozares attīstība paliks tādā pašā līmenī.
 
Nozare ir ar labu pieredzi, praksi, tā balstās uz augsti kvalificētiem speciālistiem. Būvniecības nozare vēl joprojām ir izaugsmes stadijā, kas ļauj viegli reaģēt uz jaunām tendencēm un tehnoloģijām. Lielākie draudi ir investīciju nepieejamība, sabiedrības zemā maksātspēja un kvalificēta darbaspēka izbraukšana no valsts.
 
Būvniecības nozarē ir aktīvs darba tirgus, jo nozares darba vietas ir pieprasītas un uz uzņēmumu izsludinātajām vakancēm piesakās liels skaits strādāt gribētāju. Tomēr salīdzinot bezdarbnieku un brīvo darba vietu skaitu nozares profesijās, redzama bezdarbnieku un brīvo darba vietu kvantitatīva neatbilstība. Šobrīd pieprasītas tādas profesijas kā būvdarbu vadītājs, ēku inženiertīklu tehniķis, bruģētājs, ceļu būvinženieris un apdares darbu strādnieks.
 
Nākotnē jaunas darba vietas un pieprasījums pēc nozares speciālistiem varētu rasties jomās, kas saistās ar pasākumiem klimata izmaiņu mazināšanai un zaļās ekonomikas ieviešanu, piemēram, būvniecības nozarē - māju siltināšana, pārbūvēšana atbilstoši energoefektivitātes prasībām un pilsētbūvniecība, līdz ar to apgūstamās profesijas šajās jomās nākotnē būs īpaši pieprasītas.
 

Vairāk informācijas

Izglītības iespējas būvniecības nozarē