Nozares apraksts

 

Elektronikas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk tekstā – IKT) nozare ir viena no prioritārajām nozarēm Eiropā.

 

 

Nozīmīgs nozares attīstības priekšnoteikums ir eksporta attīstība. Saskaņā ar Latvijas Bankas un Centrālās statistikas pārvaldes datiem par Latvijas IKT produktu ārējo tirdzniecību vērojama sekojoša attīstības izaugsme eksportā:

 

  • 2010.gadā pieauga par vairāk kā 34 % salīdzinājumā ar 2009.gadu.
  • 2011.gadā IKT eksports pieauga par 16 % salīdzinājumā ar 2010.gadu. Datorpakalpojumu jomā pieaugums ir bijis vēl straujāks un sasniedz 28 %. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas veido 6 % no visiem Latvijas eksportētajiem pakalpojumiem, kuru kopējā vērtība 2011. gadā bija 2246 miljoni latu. Elektrisko un optisko iekārtu ražošanas sektorā 2011.gadā eksporta īpatsvars sastādīja 85,3 % no kopējās sektora realizācijas.
  • 2012. gadā IKT eksports sasniedzis 166,2 miljonus latu, kas ir par 27 % vairāk nekā 2011.gadā. Tādējādi IKT nozares īpatsvars kopējā eksporta apjomā sasniedzis 7 %.

 

Lielākie uzņēmumi ir Lattelecom, Tieto Latvia, SAF Tehnika, Hanzas Elektronika, Exigen Services Latvia, Komerccentrs Dati grupa, Tele 2, LMT, Baltcom, Elko grupa, u.c.

 

Nozīmīgu ieguldījumu sektora un nozares attīstībā sniedz datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Latvijā 2010. gadā pēc apgrozījuma uz 1 iedzīvotāju šis sektora rādītājs bija otrais lielākais aiz pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecības sektora, no kura tikai daži apakšsektori ir tieši attiecināmi uz EIKT nozari.

 

Saskaņā ar nodarbināto efektivitātes rādītājiem dažādās ES-27 valstīs, redzams, ka viens no Latvijas elektronisko un optisko iekārtu ražošanas sektora konkurētspējas veicinātājiem Eiropā nākotnē varētu būt, piemēram, vadu un instalāciju ierīču ražošana. Neskatoties uz to, ka Latvijā elektronisko un optisko iekārtu ražošanas sektorā darbojas salīdzinoši neliels skaits uzņēmumu, šim sektoram ir augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas un augsta eksporta īpatsvara potenciāls (2011. gadā elektronisko un optisko iekārtu ražošanas eksporta īpatsvars bija 85,3 %).

 

2010. gadā EIKT nozare kopumā nodarbināja 29 737 strādājošos jeb 3,16 % no kopējā Latvijas tautsaimniecībā nodarbināto skaita. Viens no EIKT nozares attīstības potenciāla raksturotājiem ir uzņēmēju prognozes par sagaidāmo darbinieku skaita pieaugumu nozarē. Lielākais uzņēmumu skaita palielinājums prognozēts tieši elektronisko un optisko iekārtu ražošanas (to norādījuši 75 % uzņēmēju), IKT pakalpojumu (69,7 %) un drošības sistēmu pakalpojumu (60 %) sektorā.

 

Saskaņā ar ES pētījumiem sagaidāms, ka 2015.gadā 90 % nodarbināto ikvienā nozarē pieprasīs tehniskās iemaņas, tostarp e-prasmes, taču tajā pašā laikā aizvien pieaug IKT profesionāļu trūkums Eiropā. Tiek lēsts, ka 2015.gadā būs 700 000 speciālistu iztrūkums.

 

Statistikas dati par 2011.gadu liecina, ka Latvijā IKT nozarē kopumā bija nodarbināti 21 130 darba ņēmēji, bet 2012.gada pirmajā ceturksnī - 21 514. Pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis arī IKT nozares uzņēmumu skaits - 2009.gadā tas sasniedza 4207, 2010.gadā - 4992, 2011.gadā - 6011, bet 2012.gada pirmajā ceturksnī - 6213.

 

Latvijā IKT nozare nodrošina vairāk nekā 20 000 darbavietu, rada 406 miljonu latu pievienoto vērtību, bet nozares nomaksāto nodokļu īpatsvars kopējos budžeta ieņēmumos veido gandrīz 6%.

 

Pieprasītākās profesijas: datorsistēmu tehniķis, programmēšanas tehniķis, telekomunikāciju tehniķis, elektronisko iekārtu tehniķis, programmētājs, sistēmanalītiķis, sistēmu administrators, telekomunikāciju inženieris, elektronikas inženieris.

 

Latvijā ar EIKT nozari saistītās profesijas var apgūt 61 izglītības iestādē, t.sk. augstskolās, koledžās, profesionālās izglītības iestādēs. Darba devēju ieteiktās izglītības iestādes Ogres Valsts tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, Ventspils Profesionālā vidusskola, Rīgas Tehniskā koledža, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte.

 

Kopumā izglītības iestādēs no 1. līdz 5. kvalifikācijas līmenim ir akreditētas studiju programmas 26 dažādās nozares profesijās.

 

 

Informāciju sagatavoja: Ieva Erele, LDDK, nozaru konsultants darba devēju satura jautājumos