Nozares apraksts

Enerģētikas nozare ir daudzveidīga un ietver virkni atšķirīgu darbības veidu, t.sk. elektromotoru, ģeneratoru, transformatoru un elektrības sadales un kontroles iekārtu ražošanu, elektroenerģijas ražošanu, apgādi un sadali, elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecību, kā arī gāzes ražošanu un gāzveida kurināmā sadali, izmantojot cauruļvadus, tvaika piegādi un gaisa kondicionēšanu, un citas darbības jomas. Par enerģētikas nozares nozīmi tautsaimniecībā liecina plānotais valsts finansiālais atbalsts. Enerģētikas attīstības pamatnostādņu kopsavilkumā 2006. līdz 2016.gadam nozarei paredzēts atbalsts no šādiem avotiem:

 

  • ES struktūrfondi – Ls 262,20 miljoni 10 gadu laikā. Finansējums paredzēts investīcijām siltumavotu un siltumtīklu efektivitātes paaugstināšanai, biomasas koģenerācijas elektrostaciju būvei un ēku energoefektivātes paaugstināšanai;

 

  • privātais finansējums – Ls 589,50 miljoni 10 gadu laikā. Finansējums plānots kā energoapgādes komersantu un ēku īpašnieku pašu līdzfinansējums investīcijām siltumavotu un siltumtīklu efektivitātes paaugstināšanai, biomasas koģenerācijas elektrostaciju būvei, ēku energoefektivātes paaugstināšanai un investīcijas cieto kurināmo izmantojošas kondensācijas elektrostacijas projektā;

 

  • valsts budžets – Ls 190,85 miljoni 10 gadu laikā. Finansējums paredzēts institūciju kapacitātes stiprināšanai, pētījumiem, līdzfinansējumam TEN-E projektiem, izglītībai un zinātnei, mērķdotācijām pašvaldībām investīcijām siltumavotu un siltumtīklu efektivitātes paaugstināšanai, cieto kurināmo izmantojošas kondensācijas elektrostacijas projekta sagatavošanai un līdzdalībai projektā;

 

  •  pašvaldību budžeti – Ls 168,00 miljoni 10 gadu laikā. Finansējums paredzēts investīcijām siltumavotu un siltumtīklu efektivitātes paaugstināšanai un investīcijām pašvaldību īpašumā esošu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.

 

Svarīgs elements ES enerģētikas stratēģijā, pārejot uz ekonomiku ar mazām oglekļa dioksīda emisijām, ir no atjaunojamiem energoresursiem ražota enerģija. Eiropas rūpniecība ieņem vadošo vietu pasaulē atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izstrādē, šajā jomā nodarbinot 1,5 miljonus cilvēku, turklāt līdz 2020.gadam varētu tikt radītas vēl trīs miljoni darbavietu. Eiropas Komisijas 2020.gada Enerģētikas stratēģijā prognozēts, ka ES enerģijas patēriņš 2020.gadā būs 95% no 2005.gada līmeņa. Sagaidāms, ka visās ES dalībvalstīs kopā atjaunojamās enerģijas patēriņš vairāk nekā dubultosies.

 

Augstākā līmeņa attīstības plānošanas dokuments „Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam" nosaka atjaunojamas un drošas enerģijas mērķi nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES enerģijas tīklos. "Enerģētikas stratēģija 2030" ir pirmais ilgtermiņa plānošanas dokuments enerģētikā, kas virzīts uz to, lai sabalansētu ekonomiskās un enerģētikas politikas, kā arī izveidotu efektīvi funkcionējošu enerģijas tirgu. Lai nodrošinātu sabalansētu tautsaimniecības un iedzīvotāju interesēm atbilstošu enerģētikas politiku, stratēģijā kā enerģētikas politikas mērķi izvirzīti konkurētspējīga tautsaimniecība, ilgtspējīga enerģija un apgādes drošums. Ir sagaidāms atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums, kā arī ēku siltumenerģijas patēriņa samazinājums. Stratēģiskais plāns arī paredz importa samazināšanos. Nākotnes tendences varētu iezīmēt energoapgādes drošības palielināšanos, vietējo energoresursu aktīvāku izmantošanu, kā arī tehnoloģiju nozīmi AER īpatsvara palielināšanā un iepriekšminēto mērķu realizācijā.

 

Nozares attīstība uzņēmumu vērtējumā

Nozares uzņēmumu aptaujas ietvaros uzņēmumu pārstāvji tika lūgti sniegt savas prognozes par nozares attīstības tendencēm tuvāko trīs gadu laikā. Vērtējot uzņēmēju sniegtās atbildes sadalījumā pa uzņēmumu lielumiem, redzams, ka katrā no uzņēmumu kategorijām ir ievērojama daļa uzņēmēju, kuri atzīst, ka enerģētikas nozare nākotnē attīstīsies.

Visoptimistiskākie par nozares attīstības tendencēm ir lielo uzņēmumu pārstāvji, no kuriem vairāk nekā 80% sagaida nozares turpmāku attīstību, vidējo un mazo uzņēmumu kategorijā nozaru attīstību prognozē aptuveni puse respondentu (attiecīgi 50% un 52,5%).

 

Pieprasījums pēc nozares speciālistiem.

Nozares eksperti pauž viedokli, ka darbinieku mainība uzņēmumos kopumā ir zema, turklāt pēdējā laikā darbinieku skaitam ir tendence samazināties tikai saistībā ar tehnoloģiju izmaiņām uzņēmumā.

Tuvāko gadu laikā nozares uzņēmumi plāno ievērojami samazināt tādu profesiju darbinieku skaitu kā turbīnu iekārtu operators, tvaika mašīnu operators un citus zemākā līmeņa operatorus tieši tehnoloģiju attīstības un darba efektivitātes uzlabošanas dēļ. Savukārt, jaunas ar nozari saistītas profesijas uzņēmumā nebūs nepieciešamas, tomēr arvien lielāka nozīme uzņēmuma darbības nodrošināšanā būs kvalificētiem speciālistiem ar 3. - 5.profesionālās kvalifikācijas līmeni, t.sk. inženieriem. Būtiski samazināsies nepieciešamība pēc 1. - 2.profesionālās kvalifikācijas līmeņa speciālistiem un darbiniekiem bez atbilstošas izglītības.