Nozares apraksts

Pajautājiet Latvijas iedzīvotājiem, ko viņiem nozīmē mežs.

 

 

 

 

 

Visticamāk, no 100 dažādiem cilvēkiem saņemsiet 100 dažādas atbildes. Vienam mežs ir galvenais ienākumu avots, kādam tas saistās ar brīvā laika pavadīšanu, citam ar medībām vai gluži pretēji – cieņpilnu dabas procesu vērošanu no malas. Daži mežā iet lasīt sēnes un ogas, daži uz mežu dodas ieelpot svaigu gaisu vai smelties radošas idejas. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem ar mežu vai tā produktiem saistīts ikdienas darbs, un noteikti atradīsies kāds, kas atgādinās – mežs ir Latvijas zaļais zelts. Taču visās atbildēs būs arī kāds vienojošais faktors – pret mežu Latvijā vienaldzīgs nav neviens! Un kāds tur brīnums – mežs ir ne tikai dziļi iesakņojies tautas kultūras tradīcijās, bet kopš Latvijas neatkarības atgūšanas tieši meža nozare ir kļuvusi par vienu no galvenajiem valsts ekonomikas stūrakmeņiem.To apliecina arī nozares spēja ātri un veiksmīgi pārvarēt globālās ekonomiskās krīzes sekas. 2010.gads vēl bija stabilizācijas periods, bet 2011. un 2012.gadu var droši dēvēt par nozares izaugsmes laiku.

 

Kokrūpniecības nozare aptver mežsaimniecības un mežizstrādes, koksnes, koka un korķa izstrādājumu, izņemot mēbeļu, salmu un pīto izstrādājumu ražošanas (turpmāk koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas) un mēbeļu ražošanas apakšnozares. Nozare lielā mērā ir atkarīga tieši no mežsaimniecības un mežizstrādes apakšnozares. Izejmateriāli koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas un mēbeļu ražošanas apakšnozaru rūpniecības nodrošināšanai ir tieši saistīti ar mežsaimniecības un mežizstrādes apakšnozari, kas sākas ar koku stādīšanu un audzēšanu.

 

Latvijā ir potenciāls ilgtspējīgas attīstības un lauku teritoriju nodarbinātības veicināšanai, pilnveidojot kokrūpniecības nozari un virzot to uz dabas vērtību saglabāšanu un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu. Tas nodrošinās ieguldījumu nodarbinātībā, ienākumu palielināšanā un dabas vērtību saglabāšanā lauku apvidos.

 

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un AS „Latvijas Valsts meži”(turpmāk LVM) datiem Latvijas meža zemju platība katru gadu līdz 2006.gadam pakāpeniski pieaugusi, 2010.gadā veidojot 3467 tūkst. ha jeb 53,68% Latvijas teritorijas. Latvija pēc mežainuma ierindojas ceturtajā vietā Eiropas Savienībā (turpmāk ES), kopumā veidojot gandrīz divus procentus no ES mežiem, bet meža krāja ir 2,67% no ES meža krājas. Pamatojoties uz Zemkopības ministrijas Latvijas lauku attīstības stratēģisko plānu no 2007. līdz 2013.gadam, pašreizējā meža zemju platības attīstības tendence dod cerības veiksmīgai nozares attīstībai gan vietēji, gan arī eksportam. Kokrūpniecības nozare 2010.gadā deva 4,7% lielu pievienoto vērtību Latvijas IKP, proti, 601 milj. latu lielu pievienoto vērtību.

 

Šobrīd Latvijas kokrūpniecības nozare tiešā veidā nodarbina ap 52 000 cilvēku, taču netieši tiek nodrošināts darbs vēl apmēram 30 000 darbinieku tādās nozarēs kā transporta pakalpojumi, metālapstrāde, izglītība, zinātne, būvniecība, enerģētika.

 

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem lielāko daļu pievienotās vērtības apstrādes rūpniecībā kopumā katru gadu (no 2005. līdz2009.gadam) nodrošina koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas apakšnozare, veidojot aptuveni pusi no kokrūpniecības kopējās pievienotās vērtības. Kokrūpniecības nozare kopumā 2009.gadā veidoja 3,84% no kopējās pievienotās vērtības apstrādes rūpniecībā.

 

Mežsaimniecībā nodarbināto skaits kopš 2005.gada trīs gadu laikā ir samazinājies uz pusi, proti, no 35 tūkst. cilvēku jeb 3,4% no nodarbināto iedzīvotāju skaita 2005.gadā samazinoties līdz 17,1 tūkst. jeb 1,5% no nodarbināto iedzīvotāju skaita 2008.gadā. Tas ir skaidrojams ar tehnoloģiju intensitātes palielināšanos uzņēmumos, jo daļu ražošanas procesu veic automatizētās iekārtas.

 

Vairākās Latvijas administratīvajās teritorijās koksnes un tās izstrādājumu ražošana ir kļuvusi par galveno rūpniecības nozari. No kopējā eksporta apjoma kokrūpniecības nozares produkcijas devums 2008.gadā bija 19% jeb Ls 826,6 milj., ierindojoties trešajā vietā starp Latvijas eksportspējīgākajām nozarēm, savukārt imports veidoja tikai 4%  jeb Ls 330 milj.

 

Nozares darbaspēka raksturojums

Saskaņā ar uzņēmēju aptauju vislielākais darbinieku skaits visās kokrūpniecības apakšnozarēs ir vecumā no 25 līdz 50 gadiem. Aptuveni 90% no visiem darbiniekiem ir vīrieši. Vīriešu pārsvars varētu būt saistīts ar šīs nozares darba specifiku. Sieviešu īpatsvars kokapstrādes nozarē visās vecumā grupās ir aptuveni 11%. Mēbeļu ražošanas apakšnozarē sieviešu īpatsvars ir lielāks salīdzinājumā ar mežsaimniecības un mežizstrādes apakšnozari. Apkopojot kokrūpniecības nozares darbinieku mainības tendences, pēc uzņēmēju aptaujas rezultātiem redzams, ka 69% -79,5% respondentu norāda 0-10% lielu nozares darbinieku mainību gadā.

 

Neraugoties uz sākotnēji piesardzīgajām prognozēm, krituši kārtējie eksporta apjoma rekordi, un nozare ir uzkrājusi milzīgu zināšanu bāzi, kas ļāvusi tai veiksmīgi konkurēt globālajos tirgos. Šāds attīstības solis panākts, galvenokārt pateicoties spējai visiem meža nozares pārstāvjiem kopīgi risināt aktuālos jautājumus un nonākt līdz vienotiem risinājumiem. Lai spētu saglabāt uzsākto attīstības tempu, 2012. gadā meža nozare aktīvi strādājusi pie attīstības stratēģijas.

 

Ilgtermiņā tās taktiskos mērķus nosaka Latvijas Meža politika, kas balstās uz ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem.

 

Īstermiņā kā galvenais izaicinājums nospraustaproduktivitātes un darba ražīguma paaugstināšana.

To var panākt tikai ar investīcijām konkurētspējīgās tehnoloģijās, jaunos produktos, kā arī nozares speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidošanā.

Lai gan mežs ir tuvs ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ir ļoti svarīgi, lai Latvijas sabiedrība apzinātos meža nozares ieguldījumu tautsaimniecībā un pārzinātu tajā notiekošos procesus.

Un arī šai jomā pēdējos gados paveikts ļoti daudz. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem –pirmā meža nozarei veltītā izstāde „Iepazīsties– koks!” Mežaparkā  dod lielu ieguldījumu izpratnes veidošanā par meža nozīmi ainaviskās un bioloģiskās daudzveidības ziņā, kā arī tā neatsveramo devumu Latvijai ekonomikai un visai nācijai kopumā.

Informāciju apkopoja: I.Siņica, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības nozares konsultante