Nozares apraksts

 

Metālapstrādes, mašīnbūves, mašīnzinību nozares sastāvā ietilpst sekojoši sektori - mašīnbūve, mašīnzinības, metālu ražošana, gatavo metālu izstrādājumu ražošana un izstrādāšana, elektronisko iekārtu ražošana, transporta līdzekļu ražošana, medicīnas iekārtu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana un citas darbības.

 

Latvijā ar metālapstrādes nozari saistītas profesijas var apgūt 58 izglītības iestādēs. Nozīmīgākās izglītības iestādes, kur var apgūt vairumu profesiju ir: Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas 3.arodskola, Profesionālās izglītības kompetences centrs „Rīgas Valsts tehnikums” u.c.

 

Galvenās profesijas: inženieris konstruktors, tehnologs, mehāniķis, metināšanas inženieris, mašīnbūves speciālists, mehatroniķis, mehatronisko sistēmu tehniķis, mašīnbūves tehniķis, atslēdznieks, metinātājs, virpotājs, frēzētājs, CNC darbagaldu iestatītājs, operators.

 

Šobrīd metālapstrādes nozarē ir izstrādāti 66 profesiju standarti. Profesijas standarts - profesionālo izglītību reglamentējošs dokuments, kas nosaka profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī attiecīgās specifiskās prasības, kas nepieciešams galveno darbu pienākumu un uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā. Ar to palīdzību notiek izglītības programmu satura saskaņošana ar darba devēju prasībām.

 

Metālapstrādes nozare ir stratēģiska nozare: tā ir augstas pievienotās vērtības nozare, kurā nepieciešamas plašas zināšanas un pieredze un kas apgādā visas pārējās tautsaimniecības nozares ar mašīnām, ražošanas sistēmām, sastāvdaļām un saistītajiem pakalpojumiem.

 

Metālapstrādes nozare sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. 2010.g. apstrādes rūpnīca veidoja 12.04% no Latvijas IKP.

 

Pēc krīzes ar metāli ražošanas un apstrādi saistītā apakšnozare Latvijā atveseļojas straujāk nekā pārējās Baltijas valstis.

 

Eksports ir ļoti būtisks valsts attīstībai un tirgus bilances uzlabošanai, tas arī nodrošina valsts relatīvo konkurētspēju. Ar metālu ražošanu un apstrādi saistītas apakšnozares ir eksporta orientētas, proti, eksportēti tiek vidēji ap 80% no saražotas produkcijas. Apakšnozare ieņem vadošo vietu Latvijas preču eksporta struktūrā, nodrošinot trešo daļu kopējā preču eksportā.

 

Daudz uzņēmumu savu produkciju neeksportē. Lai gan šī ir izteikta eksporta nozare. Lai uzlabotu situāciju nozarē kopumā, tai ir vēl vairāk jāorientējas uz eksportu un vairāk uzņēmumiem jāeksportē sava produkcija uz ārvalstīm.

 

Latvijas darbaspēkam raksturīga augsta profesionalitāte, kā arī nopietna attieksme pret veicamo darbu. Būtiskākie kritēriji, pieņemot speciālistu līmeņa darbiniekus, ir šādi: profesionālās prasmes (88%), kompetenču demonstrējums (78.7%) un profesionālās izglītības dokuments, sertifikāts (69.4%).

 

Informāciju apkopoja: Ekaterina Bayanova, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības nozares konsultante.