Nozares apraksts (lauksaimniecība)

Lauksaimniecības nozarē ietilpst tādi sektori kā augkopība un lopkopība, medniecība un saistītās palīgdarbības, zivsaimniecība un veterinārie pakalpojumi.
 
2011.gadā kopējā ES-27 lauksaimniecības sektora produkcijas izlaides vērtība sasniedza Ls 265,7 mljrd., pieaugot par 8,8% salīdzinājumā ar 2010.gadu. Lielāko daļu ES-27 lauksaimniecības produkcijas saražo tādās valstis kā Vācija (Ls 36,6 mljrd.jeb 13,78% no ES-27 produkcijas vērtības), Francija (Ls 47,9 mljrd.jeb 18,02% no ES-27 produkcijas vērtības) un Spānija (Ls 28,1 mljrd. jeb 10,57% no ES-27 produkcijas vērtības). 
Savukārt Baltijas valstīs lielākā produkcijas izlaides vērtība 2011.gadā bija Lietuvā – Ls1,7 mljrd., kamēr Latvijā produkcijas vērtība sasniedza Ls 689,5 milj., bet Igaunijā tā bija salīdzinoši vēl mazāka - Ls 518,1 milj. Salīdzinot ar 2010.gadu, lauksaimniecības produkcijas vērtība Baltijas valstīs pieaugusi par 11% -28%. Tas liecina par lauksaimniecības nozares pakāpenisku atgūšanos no krīzes ietekmes.
 
2010. gadā nozare apstrādāja un izmantoja1102,7 tūkst. ha zemes. Latvijas valsts interesēs ir šīs zemes apstrādāšana un tur izaudzēto produktu realizācija iekšējā vai ārējā tirgū. Lauksaimniecības attīstība ir būtiska arī reģionālās attīstības kontekstā. Lielākā daļa nozares saimniecību ir mazās vai ļoti mazās saimniecības, kuras ir īpaši jūtīgas pret straujām pārmaiņām nozarē un kuras mazā apgrozījuma dēļ var pārtraukt saimniecisko darbību pat pie īslaicīgiem negatīviem apstākļiem. 
 
Lauksaimniecības nozare strauji attīstījās periodā no 2003. līdz 2007.gadam. Šis attīstības posms saistīts ar iestāšanos ES, kas garantēja piekļuvi Eiropas lauku attīstības fondiem un subsīdijām, kā arī Eiropas valstu tirgiem. 2008.gadā līdz ar Latvijas valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanos lauksaimniecības nozarē sākās lejupslīde, kas izraisīja pārdošanas apjomu un produkcijas tirgus cenas samazinājumu. 
 
2010.gadā lauksaimniecības nozare veidoja 3,7% no valsts kopējā iekšzemes kopprodukta, nodarbinot 85,9 tūkst. strādājošo. Lauksaimniecības nozares saražotā vērtība kopš 2008.gada ir pieaugusi par 1%, palielinoties no ~2, 7% līdz 3,7%. 
 
Aplūkojot Latvijas zivsaimniecības sektora daļas, proti, iekšējo ūdeņu zvejniecības un akvakultūras darbības rādītājus no 2005. līdz 2010.gadam, iekšējos ūdeņos nozvejoto zivju apjoms un akvakultūras produkcija ir bijis salīdzinoši stabili – 0,8 līdz 1,2 tūkst. Tonnu gadā, lai gan pēdējos gados - no 2007.gada līdz 2009.gadam šis rādītājs ir samazinājies no 1 līdz 0,8 tūkst. tonnu gadā, kamēr 2010.gadā vērojams neliels produkcijas apjoma palielinājums, sasniedzot 0,9 tūkst. tonnu gadā. Savukārt nozveja iekšējos ūdeņos ir mainīga, proti, 2007.gadā – 310 tonnu, 2008.gadā – 350 tonnu, 2009.gadā – 327 tonnu, bet 2010.gadā – 330 tonnu. Tomēr, ņemot vērā šim sektoram uzliktos ierobežojumus, liela attīstība nākotnē nav gaidāma. 
 
Ekonomiskā situācija būtiski ietekmē uzņēmumu darbību, jo lauksaimniecības nozare ir jūtīga pret ārējo ekonomisko ietekmi. To var novērot apgrozījuma, bruto kapitālieguldījumu un pirktspējas izmaiņās atkarībā no ekonomiskās situācijas. Bez tam lauksaimniecības nozare ir ļoti atkarīga no dabas apstākļu ietekmes konkrētā gadā.
 
Kas attiecas uz nozares darbaspēka pieprasījumu, tad zemais atalgojuma līmenis skaidro nozares profesiju zemo novērtējumu un cilvēku (īpaši jauniešu) nevēlēšanos darboties šajā nozarē, jo, pamatojoties uz uzņēmēju aptaujas rezultātiem, darbinieku atalgojums ir novērtēts kā ļoti svarīgs faktors. 
 
Saskaņā ar uzņēmēju aptaujas rezultātiem par nozīmīgākajiem darbinieku atlases kritērijiem uzņēmumos atzītas darba prasmes, pieņemot darbiniekus darbā gan vienkāršo (pakalpojumu sniegšanas, ražošanas) profesiju, gan administrācijas (vadības) līmenī. 
 
Kopumā, vērtējot lauksaimniecības nozares jauno speciālistu profesionālās zināšanas un prasmes, kuras ir jauniešiem, atnākot strādāt uz uzņēmumu pēc profesionālo arodskolu un tehnikumu beigšanas, visaugstāk tiek vērtēta attieksme pret darba pienākumiem un spēja iekļauties kolektīvā. Vēlme pilnveidot savu kvalifikāciju un mērķtiecība arī tiek novērtēta kā augsta. Izvērtējot atlases kritērijus, kurus darba devējiem vērā, pieņemot darbā darbiniekus administrācijas līmenī lauksaimniecības nozarē, secinām, ka līdzīgi kā vienkāršo profesiju līmenī svarīgākais darbinieku atlases kritērijs ir attieksme pret darba pienākumiem.