Nozares apraksts

          

2011.gadā mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja palielināties, pateicoties pakāpeniskiem situācijas uzlabojumiem darba tirgū un darba samaksas kāpumam. 2011.gadā, līdzīgi kā vairumtirdzniecībā, stabili pieauga mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums, proti, 2011.gada vienpadsmit mēnešos tas par 4,3% pārsniedza 2010.gada attiecīgo līmeni. Turklāt dažāda veida mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījuma pieauguma tendences atšķīrās. 2011.gada vienpadsmit mēnešos auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 8,5% mazāks nekā 2010.gada attiecīgajā periodā, bet pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 0,9% lielāks nekā 2010.gada vienpadsmit mēnešos, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums nepārtikas preču tirdzniecībā (neieskaitot auto degvielas mazumtirdzniecību) šajā laika periodā pieauga par 11,8%.

 

 

Analizējot finanšu pakalpojumu darbību, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, sektoru, 2010. un 2011.gadā, atjaunojoties sektora ekonomiskajai izaugsmei, Latvijā uzlabojās arī finanšu sektora galvenie darbības rādītāji.         

 

Nozares darbaspēka raksturojums

Saskaņā ar nozares uzņēmumu aptaujas rezultātiem uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības un administrēšanas nozarē visvairāk darbinieku ir vecumā no 25 līdz 40 gadiem, turklāt juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sektorā šajā vecumā ir 58,4% strādājošo. Savukārt personiskās drošības darbību sektorā vidējais darbinieku vecums ir nedaudz lielāks, proti, 44,9% strādājošo ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem. Pārējos sektoros darbinieki vecumā no 41 līdz 50 gadiem veido 20,1%-35,4% no sektorā nodarbināto skaita. Tas nozīmē, ka personiskās drošības sektorā darbinieku novecošanās varētu radīt draudus sektora attīstībai, tādēļ nākotnē jāpievērš uzmanība jaunu darbinieku piesaistei.

 

Profesionālās izglītības piedāvājums

Latvijā ar uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības un administrēšanas nozari saistītās profesijas var apgūt 71 izglītības iestādē, t.sk. augstskolās, koledžās, profesionālās izglītības iestādēs. Kopumā izglītības iestādēs iespējams iegūt izglītību 44 ar šo nozari saistītās profesijās.

 

Nozares attīstības raksturojums

Eiropas Savienībā kopumā tāpat kā Latvijā pēc 2011.gada jūnija datiem lielāko daļu no kopējā tirdzniecības apgrozījuma veido vairumtirdzniecības sektors (59,4%). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums veido 28,5% no kopējā tirdzniecības apjoma.

 

Lielāko daļu mazumtirdzniecības apgrozījuma struktūras veido mazumtirdzniecība nespecializētos veikalos, kur pārsvarā tirgo pārtiku, dzērienus un tabaku (44,2%), degvielas mazumtirdzniecība (17%) un citu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, kas ietver apģērbu, apavu, farmaceitisko līdzekļu un medicīnas preču, ziedu, suvenīru, rokas pulksteņu un citu preču tirdzniecību (14,8%).

 

2011. gadā mazumtirdzniecības apgrozījums turpina palielināties, pateicoties pakāpeniskiem situācijas uzlabojumiem darba tirgū un darba samaksas kāpumam.

Vairumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma struktūru Latvijā galvenokārt veido nelauksaimniecisko starpproduktu vairumtirdzniecība (34,4%), kas ietver degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā, metālu, kokmateriālu, būvmateriālu, atkritumu, lūžņu un citu līdzīgu preču vairumtirdzniecību, pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecību (20,1%), kā arī mājsaimniecības preču vairumtirdzniecību (19,4%).

 

Kopš 2009. gada otrās puses Latvijas tirdzniecības nozarē atsākās augšupeja. To galvenokārt ietekmēja vairumtirdzniecības apjoma kāpums eksporta darījumu apjoma pieauguma rezultātā. 2010. gadā vairumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 26%, salīdzinot ar 2009. gadu.9 2011. gada 3. ceturksnī vairumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums bija par 24,1% lielāks salīdzinājumā ar 2010. gada 3. ceturksni.

 

Analizējot finanšu pakalpojumu darbību, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, sektoru, 2010. un 2011.gadā, atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei, Latvijā uzlabojās arī finanšu sektora galvenie darbības rādītāji.

 

Latvijā vislielākā ietekme juridisko pakalpojumu jomā šobrīd ir pēdējam no iepriekš minētajiem faktoriem, proti, izmaņām klientu pirktspējā. Juridisko pakalpojumu klienti sākuši ļoti nopietni izvērtēt pakalpojumu izmaksas un biežāk izvēlas atsevišķus jautājumus risināt paši, netērējot naudu juristiem.

 

Grāmatvedības ārpakalpojumu tirgus Latvijā pēc speciālistu viedokļa šobrīd ir diezgan nesakārtots. Tirgū parādās aizvien vairāk grāmatvedības kompāniju un privātpersonu, kas sniedz neprofesionālus pakalpojumus. Konkurence grāmatvedības pakalpojumu tirgū ir ļoti liela, jo ekonomiskās lejupslīdes radīto uzņēmumu bankrotu, maksātnespēju un kontu arestu dēļ potenciālo klientu skaits ir samazinājies.

 

Kopumā var secināt, ka uzņēmumu attīstības prognozes ir optimistiskas. Visoptimistiskākie ir Zemgales reģiona uzņēmēji, no kuriem 4,2% un 66,7% respondentu paredz uzņēmuma strauju attīstību (5%). Tikai Pierīgas un Latgales reģionā neviens no aptaujātajiem uzņēmējiem nav prognozējis uzņēmumu attīstību vai strauju attīstību. Tas atbilst Kurzemes reģiona uzņēmēju prognozēm, proti, 4,4% un 60,9% šī reģiona uzņēmēju prognozē attiecīgi strauju attīstību un attīstību. Turpretī lielākā daļa Latgales (61,5%) un Vidzemes (50%) reģiona uzņēmumu pārstāvju paredz, ka uzņēmuma attīstība paliks tādā pašā līmenī. Uzņēmumu sašaurināšanos visvairāk paredz Vidzemes (15%), Kurzemes (13%) un Rīgas (13%) reģiona uzņēmēju. Pierīgas reģiona respondentu domas dalās, proti, tāda pati aptaujāto daļa (47,4%) prognozē uzņēmumu attīstību vai palikšanu līdzšinējā līmenī.

 

Uzņēmumu sadarbība darbinieku apmācības jomā

Liela daļa mazo un mikrouzņēmumu pārstāvju atzīst, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi nevar piedāvāt apmācības iespējas. 80% lielo uzņēmumu pārstāvju norādīja, ka uzņēmumos ir iespējas apmācīt esošos darbiniekus, lai uzturēto strādājošo kompetences līmeni.

 

Rezultāti liecina par tendenci, ka lielāki uzņēmumi var piedāvāt labākas apmācības iespējas saviem darbiniekiem. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka šādiem uzņēmumiem ir pieejami vairāk resursu un lielāka kapacitāte, lai nodrošinātu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu.

 

Nozarē kopumā redzams, ka vairāk nekā puse uzņēmumu ir gatavi finansēt darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu (53,5%). Turklāt juridiskās un grāmatvedības pakalpojumu sektorā gatavību piešķirt finanšu līdzekļus darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai ir izteikuši 70,4% respondentu. 62,5% biroju administratīvo darbību un palīgdarbību, sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumu, citur neklasificēto uzņēmējdarbības veicināšanas palīgdarbību sektora uzņēmumu pārstāvju norādīja, ka uzņēmumi ir gatavi finansēt darbinieku kvalifikācijas celšanu.

 

Savukārt lielākā daļa vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, izņemot automobiļus un motociklus, sektora uzņēmumu nav gatavi finansēt darbinieku kvalifikācijas celšanu (55,2%). Tas ir vienīgais sektors, kurā lielākā daļa uzņēmumu pārstāvju norādīja, ka šobrīd tie nav gatavi piešķirt finanšu līdzekļus darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai.

 

Uzņēmēju un izglītības iestāžu sadarbība ir salīdzinoši vāja, jo vienīgi mācību ekskursijas un prakses organizēšana uzņēmumos tiek īstenota bieži, bet pārējie izvērtējamie sadarbības veidi kopumā netiek īstenoti.

 

No kopējā praktikantu skaita, kuri bijuši praksē uzņēmumos pēdējo trīs gadu laikā, lielāko daļu veido praktikanti ar profesionālo vidējo un arodizglītību (52%).

 

Vislielākais profesionālās vidējās un arodizglītības iestāžu praktikantu īpatsvars ir vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, izņemot automobiļus un motociklus, (62,5%) sektorā. Savukārt lielākais augstākās profesionālās izglītības iestāžu praktikantu skaits vērojams juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sektorā (53,9%). 49,1% biroju administratīvo darbību un palīgdarbību, sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumu, citur neklasificēto uzņēmējdarbības veicināšanas palīgdarbību sektora praktikantu pēdējo trīs gadu laikā ir bijuši praktikanti ar citu izglītību, piemēram, NVA vai maksas kursos apmācību ieguvušie praktikanti.

 

Lielākā daļa nozares uzņēmumu šobrīd nefinansē darbinieku kvalifikācijas celšanu (63,6%) . Sadalījumā pa sektoriem redzams, ka lielākais uzņēmumu skaits, kuri šobrīd to finansē, ir personiskās drošības darbību (58,3%) un juridisko un grāmatvedības pakalpojumu (55,6%) sektorā.

 

74,6% vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, izņemot automobiļus un motociklus, sektora uzņēmēju norādīja, ka uzņēmumi šobrīd šādiem pasākumiem finanšu līdzekļus nepiešķir. Līdzīgu viedokli sniedza vairāk nekā puse biroju administratīvo darbību un palīgdarbību, sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumu, citur neklasificēto uzņēmējdarbības veicināšanas palīgdarbību (56,3%) un finanšu pakalpojumu darbību, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, (58,3%) sektora uzņēmumu pārstāvju, norādot, ka tie nefinansē darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu.